taisni tā.
viss tas ir tik dabiski.
paziistu dažus indiešus, un viņu stāstus par bērnību indijā, taisni kā bildēs... tikai redzot sejas vaibstus un acis stāstīšanas brīdī.... lai arī daži no viņiem ir traki bagāti tagadiņ', viņiem vēl joprojām arī iepriekšējā dzīvīte liekas normāla. uz "Im sorry, man, it is so sad... blaa blaa" daži atbild "Kāpēc, Par ko?"
un zinkāds fui ir mūsos pašos vislaik iekšā, it īpaši gaļēdājos, kad tur viss taapat puust kā Gangā, bet nu labi, tas taa. (: