Tumšs vakars, mūsu kaķis gāja pār ceļu. Bija gandrīz ticis pāri, kad viņu saucu. Šis apstājās uz brīdi, atskatījās un turpināja iet, bet tai brīdī kāds viņam uzbrauca. Tā droši gan nevarēja ticēt, ka trāpīja. Tas motociklists (ar blakusvāģi) spolējās pretējā grāvī, netika ārā. Bļāvu un vicinājos ar rokām, lai tak beidz trakot, izcelsim. Par kaķi bija bail domāt. Pamodos. Pastaigājos līdz virtuvei. Paskatījos uz pilnmēnesi, pēc tam ilgi nevarēju aizmigt, jo daudz domāju. Tad izdevās aizmigt, mēģinot meditēt, haha. Otru sapni paturēšu sev |
Ja sevi mīli, tu sev uzticēsies un viss izdosies Aptuveni tādu atbildi (daudz labāk izklausījās oriģinālā) saņēmu, kad jautāju, kurā brīdī to pienu liet klāt kakao. |