piezīmes un sapņi
atdauzīju pret metālu divu pirkstu locītavas. It kā sāpēja nedaudz, bet tāds jauks siltums. Un vēl arī sajūta, ka asiņo, no tā arī siltums. Vēlāk gan sāka sāpēt, kad loca pirkstus. Un zilumi. Rezultātā man neliels prieks, jo iepriekš biju jutis iekšējo asiņošanu. Nekad tā ar zilumiem nav bijis. Šitas nebij sapnis.
bet šitas gan bij sapnis - meklēju un uztvēru āderes kādā svešā koka mājā. Tik nezināju, kādas tieši āderes man rāda. Tas tā īsumā, bija daudz detaļu, bet nav svarīgi.
Tā pat nav svarīgas detaļas, kad braucu ar liftu uz 82. stāvu. Kad lifts bremzēja, radās bezsvara stāvoklis, apmetu gaisā kūleni, pavisam nesteidzīgi. Atvērās abās pusēs durvis, biju uz tā debesssskrāpja jumta un vēl aizvien bezsvara stāvokļa ietekmēts tuvojos jumta malai. Nebija nekādu margu vai jebkāda šķēršļa, kas glābtu no krišanas lejā. Šķēršļu nebij, bet bija paklājs, pie kā pieķerties :D. aizrāpoju atpakaļ uz liftu un gribēju lejā. Sanāca cilvēki, bet kaut kas grīstē sagāja ar lifta tehniku.. ai par to nestāstīšu, margarīns...
Vēl biju mājās. Nesu mazu šuneli, laikam takšeļpuika. Daudz koku uz vaļņa nebija, viss plikāks. Un sūnām apauguši akmeņi. Nesu un jautāju - kādu vārdu dosim? Kam jautāju, noslēpums. Man prātā bija kāds vārds, laikam Pūpēdis (šito es gribu kaķim, ja būs). Bet vajadzēja vārdā burtu r. Un atbildēja, ka katrs savā vārdā sauksim, šim būs 2 vārdi. Es tā negribēju un pieņēmu otru variantu, kas tas bija, neatceros... Kaut kā velk uz .. Krastiņš? neē nē.. Rakstiņš? Jā, šis jau daudz tuvāk, bet vai bija ar iņš?
vēl jau kaut ko sapņoju, bet, kā jau bieži - aizmirsu.