Telpas · elpa

baaaaaigs nogurums. žāvājos, bet gulēt iet vēl nevaru.

sen nebiju fotografējis kādu pasākumu.. Tā nu gadījās bērnudārza izlaidums. Ak, sentimentālas atmiņas uzraka par to, kā nebiju gājis bērnudārzā. Šņuk-šņuk hahaha.
Un tā nu vēroju šos absolventus, jā, cik spēcīgi izteiktas jau personības iezīmes, talanti. Tas laikam arī diezgan glauns bērnudārzs ir.
Dziedāt un skaitīt pantiņus šie māk un vēl šo to. Bet vislabāk šie prot kliegt, skriet un priecāties. Tā kārtīgi priecāties. Un vēl arī kaut cik brīvi viņi māk būt... Bet tā izglītības sistēma, kas viņus gaida, māca rāmjus, māca nepriecāties tīri.. un vēl.. To visu gan daudz labāk māca reālā dzīve
Bet atnāca Pepija ar pirātu un lika sīčiem no manis uztaisīt mūmiju. Pavisam bij trīs mūmijas, trīs komandas, Rūtaino (paldies Pepijai) gandrīz visi gribēja aptīt ar tualetes papīru. hah, es patīku bērniem.

Turpinot ar sentimentālām atmiņām - tas bērnudārzs Vesetas ielā.. Pretī, ielas otrā pusē pirms aptuveni gada radās dzejas vakari ar pankūkām. Tie dzejas vakari, kas rudenī jaunu sezonu atsāka jau citā vietā, bet nu panīkuši, jo nav, kas rīko - esmu izdevies prom no Rīgas un  jā .. ak šīs cilvēku aizņemtības. Ja gribētu, tad darītu. tāds teiciens.. Nevaru saprast - pieņemt to vai nē. Varbūt tiešām nemaz negribu?


gribējās kaut ko svarīgu uzrakstīt.. ai, jā, viens domu grauds, atziņa ieskrēja galvā šodien, bet aizmirsu.
Ai, domu pile no debesīm līdz ar lietus lāsītēm manī tika. Aiztecēja