hah.. es kā vnm malacīte. izrādās, ka biju pa nakti atstājusi gāzi vaļā. Labi, ka tik maz + vēl arī virtuves logs palicis bija vaļā. nu jaaa.. man laikam gadās.. :D

atkal jau viena dzīvojos pa māju! Tagad zinu, nākotnē es arī vēlos dzīvot vienatnē. Ok. var jau kādreiz, kāds palikt pie manis, bet visā kopumā, tomērt, dzīvošu vienatnē. Laika gaitā esmu izveidojusies par nūdisti, kas mājas- vienatnē tā tikai staigā. Lūk problēma sākas tajā apstāklī, ka bieži mājas atrodas vēl kāds un tad es sāku kompleksēt... hmmm..interesnati ir tas, ka kompleksu nav svešu cilvēku klātbūtnē, bet gan tieši ģimenes locekļu klātbūtnē. vajadzētu būt tak tā, ka tieši šī saikne ar ģimeni ir ciešāka. ai... es pati sevi nesaprotu... kā vnm.. :D tiiiik labs gariigais.. sen nav gadiijies.. lai gan jau dienas sākumā mani paspēja atšūt, tā vai tā garīgais ir pa pirmo... nu lab meloju sev.. :D

nu jaa.. labi pastrādāju. man tagad ir 3 intervijas, visas nesakarīgas, bet ir.. tagad jasakārto tā, lai var normāli izlasīt.. mmm.. darbiņs stāv priekšā.. :)D

mmm... man ir milzu zilums uz kaajas.. :D tagad ejot guleet buus ko dariit.. vareeshu spaidiit un izjust saapes.. ;D jaukiii... :D

psc... atkal jau paliku mājās viena. tēvs aizveda māti pie sevis.. man pat neko nepateica.. aah laikam man nekas nav jāzin.. nu jauki.. attieksme, attieksme...

GRIBU IELĪST KASTĒ!! mmm.. ielīst savā pasaulītē, vērot citus.. kastē, kurā ietilpstu tikai es... mmm,. vilinoši.. uzdaviniet man kasti... tā, tad lielums 2x2m... gaidu. adrese- martas zeme 02 (īpašas pazīmes- debess ir oranzhiiga un pļavās jau zied zemenes )

tad nu tā. tas jau ir par traku. šonakt sapņoju visā kopumā pretīgāko murgu....
mūsu kaķenei piedzimuši kaķēni, bet viņa tos paslēpusi, kkur tā, lai neatrodam. tā nu vienu dienu eju gar garāžu un dzirdu kaķenus pīkstam. domāju, vai cik jauki, tagad zinu, kur viņi atrodas.. nākamajā dienā domāju paskatīties uz viņiem.. :) pieeju klāt un redzu, ka viņi knapi dzīvi, jo nav ēduši.. skrienu pie māsa un prasu, kur palikusi Trimažore(kaķenes vārds)-māsa nezin. tad nu mēs izmisīgi viņu meklējam līdz nonākam līdz ceļam, kas iet gar māju. pēc pāris metriem ieraugam kkādu izcilni(izskatās, ka uz zemes būtu nokrituši kkadi mēsli) tā nu izrādas , ka tā ir Trimažore. es paniski sāku raudāt, bet visu laiku ir vēlme paskatīties kā viņa izskatās. kad jau esmu pieradusi lēnām sāku viņu izpētit. izskatās, ka tai pāri pārbraukušas vairakas lielās mašīnas... brrr... galvaskaus ir sašķaidīt īsti nevaru saprast kur ir viņas ekstrimitātes, bet viena acs jau atrodas patālak no viņas, domaju tapēc, ka putni bija jau pastrādājuši. tā nu mēs ejam pie mammas un sakam, ka vajadzētu viņu apglabāt. mamma atnāk ar lāpstu un noskrāpē viņu nost... :D paliek liels sarkans pleķis... :(
bet ko iesākt ar kaķēniem?? sagatavojam pieniņu un domājam pabarot, bet tiklīdz jau ņemu 3šo kaķēnu, to nometu zemē, jo tas viss ir nosēts ar mušu oliņām. domājam tapēc, ka muša izdomajusi, ka tas būtu labs inkabātors viņas bērniņiem. tā nu mazais kaķēns guļ zemē un meiģina atrīt mazus kāpuriņus... mana māte piesteidzas klāt un sāk viņu smacēt, lai tas nemocītos.. viņai kkā neizdodas un tad izdomājam, ka ieliksim viņu spuldzīšu kastītē un apraksim,... tā arī izdaram... brr... nozvanīja modinātājs.. par laimi... bet tiklīdz pamodos palika slikta dūša... visu dienu acu priekšā rādas mazais kaķēns.. mrrrr.. :D

sajutos gandrīz tā kā vecajos, labajos laikos... :) jauka saruna par mīlestību, dzīvi kā tā jau no paša rīta sākuma, kas turpinājās līdz vēlai pēcpusdienai.. sen nebija gadījies tā jauki patērzēt.. tas jau nekas, ka nevarēju lūkoties saruna biedram acīs, bet tomērt. atgādinaj tos laikus, kad tā mēdzām vasarā, lietainā laikā runāt no rīta līdz vakaram.. gribu tos laikus.. :( taa gribu!!! patīt laiku, izdzēst visus daudzos stulbos notikumus, kas norisinājušies,. mjaa.. sapņo vien-sapņo.. :(

uuuviii.. tikkos ar sen neredzētu draugu. viņam jauna meitene, tīri glīta, lai gan es jau tā domāju par visām.. :D mazliet dīvaini gan bija... tā gribu satikt viņa māmiņu...žēl, ka tik tālu dzivojam viens no otra.. tagad vismaz izdevās cēsīs noķert, nebija uz liepāju jābrauc.. brrrraa. man tas gabals tracina...
mazliet gan iespringu, kad pieminēja rūtu. nezinu nekad, ko atbildēt.. ai kāda starpība... patīkama diena..
p.s. derētu padejot... bet nav nauda.. kaa vnm... :(

baac...kapeec tieshi sodien vajadzeeja nenotikt abaam fizikaam?:( es tak vakar iipashi maaciijos..pat sarakstiju spikerus./.:D-ja nu vajadzeetu..:D laikam taa bija ziime..ka turpmaak nevajag maaciities..:D

problēma! bieži vien man zūd koordinācija, līdzsvars! visbiežāk dejojot, bēdz arī vnk ejot... nuuuu ne jau tapēc, ka būtu iereibusi, bet vnk.. nesaprotu.. varbūt mēdzu aizmirst savu ķermeni, atslābinos pārliekus?? nez... ok.. es veel saprastu tad, kad dejoju, bet kapeec vnk ejot??

un vsp tā dejošana ir viena interesanta lieta.. varu dejot ļoti ilgi līdz spēku izzušanai, bet protams tikai pie tādas mūzkas, ko izjūtu ne tikai ar ausīm, bet gan ar visu ķermeni.. tas nozīmē, ka atskanot kadiem akordiem uz ādas uzmetas zosāda.. vnk kaifot.. kaut vai viena pati.. vnk izdziivot muuziku!! kadam varbūt tā sķitīs vnk raustīšanās mūzikas rimos..:D bet man ir vnk labi tajā brīdī.un tas jau arī ir galvenais... sen neesmu dejojusi.. :( tagad klausoties vienu gabalu jau 5to reizi gribu dejot!!! vārtīties pa grīdu.. hmm.. derētu vēl tā labi skaļi dziedāt līdzi, bet ne šim gabalam , ko šobrīd klausos... brr... baac.. man pietrūkst- kustības manos locekljos/.. :D

tas stulbais ZPD!!! taaa nevaru saņemties atkal turpināt viņu. pat naktīs sāku domāt, murgot. Internetā arī nekā pa manu tematu nav. Viss jādomā pašai. nu jaa.. ieberzos... :( un tā stulbā aptauja. Nekā nezinu, neko negribu ... :(

aaa... kārtējais debīlais sapnis, nē murgs. Tā tad es aizeju pie omītes ciemos. viņa sēz uz dīvāna un rokā tur savas ikrīta tabletītes, bez kurām nevar iztikt. pēkšņi istabā iebrāžas suns, viņš ir nikns , rūc, rej. Viņu ir ieinteresējis , kas omītei rokā. mana māte meiģina vīņu savaldīt, bet nesanāk. tā nu viņš metas virsū omītei un saplosa viņas roku. Neviss vnk nokož, bet vēl košļā. tad iejaucos es sisdama sunim pa muguru ar roku. Viņš apgriežas un metas virsū man. gala rezultātā man ir nokosta seja un omītei roka. mana sejas āda vēl mētajas uz zemes kā kkāda lupata. nu jā un tad es pamodos.

oooh.. eedu kapostus .. nevaru apstaaties.. riit buus gruuta diena.. :D nu ne jau man... citiem.. :D

pirmie z-svetki vienatnee... skumji , bet fakts... :(

pārdomas.. vai cilvēks , kas tevi izspiedis pasaulē ir mātes vārda cienīgs??

vinjam sanaak.. loti reti gan kko tadu vinjs izsplauj, bet taa doma mani vel ilgi nomoka.. jaa. reti, bet merkii.. tada sajuuta, ka vinjs gaidiijis visu laiku iiso briidi un tad pateicis.. bet ja taa? tad jau sanaak, ka vinjs to vien domaa, kaa man ieriebt?? nee, taa nevar buut!! bet pati vainiiga.. esmu vairakas rezes vinju sapinajusi.. apzinoties... speleejusies ar cilveeku.. bet varbuut tas ir tikai manas iedomas.. noot.. vajadzetu parunaat veeel.. bet tagad jau vinjs saciis, ka tikai visu parspiileeju, tas nemaz nebija domats taa.. utt... ai likshos mieraa.. liidz nakamajai reize..

uuuviiii.. otraa vieta rajonaa.. nav jau nemaz tik slikti.. bet gribeeju pirmo.. :( bet tadu vecuma grupa ir par traku... neesmu jau nekada profisionaale... labi ka vismaz vinju parspeeju.. :D :D garigais pa pirmo.. bet taa naak miegs.. laikam jaiet guleet.. laba diena.. :)

gribu parunaat.. taa no sirds ar kadu parunaat... :( tam laikam buutu vajadziigi draugi... beet ja "draugi" tevi ir smagi piedirsushi?? ko tad?? aaah.. veel jau ir " gimene" .. :D jaa- gimene nodereetu... :( he he.. man laikam pusaudzu kriize.. :D izaudz vienreiz!!!

uuuuviii.. juutos laimiiga..:)) uz briidi.. bet lenam manu laimes sajuutu parnem saubas, izmisums, neticiiba.. :( hmm.. varbuut es vnk nespeeju buut laimiiga... muuzdien vajag kko sarezgiit!!! izbeidz vnr!!!