he.. nodarbojos ar mākslu.. pāris melnas svītras, bet man patīk :)

un nu vinja raud.. aih.. pati vainīga...
nee nu, mazliet žēl ir...

nu tagad gan esmu dusmīga!!! atradu aiz skapja sava kakla retgena uzņēmumus.. hmm.. vai tik mana mīļā māmiņa viņus pirms diviem gadiem nebija aiznesusi ārstei.. izrādās, ka nē!! un vēl man meloja, ka ārste teikusi, ka viss kārtībā! kur tā var? man jau bija nojauta, bet nu man ir arī pierādījumi... :@

aaam... nav labi.. kas man šodien ir? nu stūlba, stūlba sajūta..

Dzīve pa apli vien iet, nu, labi, būsim optimisti - pa spirāli uz augšu :)
taa iepatikaas tas teksts... paldies meitenei , kas raktiija to blogu... :))

tāds kā šoks... nevaru vēl aptvert , ka viņa te vairs nebūs... ;( un tieši vakar man vajadzēja nebūt mājās, nebūt ar viņu... nebiju domājusi , ka vsp pārdzīvošu// MAN TAK NEPATĪK DZĪVNIEKI!!! un iedomājoties, ka viņa pēdējie gadi pavadīti smirdīgā dzīvoklīti, vnk aaarpraaaac...

shodien nevienu olu nedabuuju..:( nekas riit kompenseeshu.. :))

rezumeejot dienu..hmm..
nokaasu senciitim suuri, gruuti pelniito naudinju... :D bet nenaacaas viegli, jo karteejo reizi nacaas klausiities, ka man vajadzeetu dienaa noskriet 15km, lai nodziitu savu pazodi... :D nja... vinjam laikam augsti standarti, kadai jaabuut meitai.. :D psc.. :D
noskatiijos divas filmas.. abas redzeetas un romatiskas.. :)
tagad ieshu guleet.. un iemigshu smaidot... :)

man ir labi.. aha, aha.. :))

rīt atvadīšos no matiem.. feina sajūta... šķēres lēni pieskarsies matu galiem, tad jau tālāk un tālāk, un galva paliks tiiiik viegla.. mmm... pēc brīža jau domāšu, ka tā bija liela kļūda, bet ejot ārā pa durvīm sev iestāstīšu, ka man piestāv.. he he... ( tā nebūs taisnība ) :D

tizla diena... eju guleeet.. :@

Blaumanis ir teicis- cilveki, kuri, nemīlēdami rada bērnus, rada kroplīgu salikumu, jo viņiem dvēseles laulība ir ar citu cilvēku. Šis bērns noslīkst.
Atceros uzreiz, ko man izlika zīlniece- BAIDIES no SLĪKŠANAS.. :D es gan neticu tādām lietām, beeet man labpatīkas vilkt saikni ar Blaumaņa teikto. Un visā kopumā es sanāku, tas kroplīgi uzražotais salikums.. hah.. :D

aaam.. divas pirmās.. nav jau tik traki, tad ar mani.. :) biju domajusi, ka pat trījniekā netikšu... tagad atkal varēšu neiet uz treniņiem līdz nākamajām sacensībām.. :D sliņķe.. :(

taa tad taaa.. man vajag pelēku auduma gabalu.. šūšu pati savu lupatu lelli... vinjai jāizskatas netīrai, vecai, nolietotai.. kad būs gatava, vinju ar sarūsējušu naglu piesitīšu pie sienas.. un viņas netīrajā ķermenītī sadurstīt savas daudzās adatiņas.. man būs tāda kā vuduu lellīte, piesista pie sienas... mmm.. :D

zinu esmu stulba!!! ko padarīt? neko..

veselības mācībā aizsākās diskusija par pašnāvībām.... taa nu visi diskutē, bet es lēnām ieslīgstu atmiņās par to , kā tas bija. nu jaa.. brr... pienāk brīdis, kad skolotāja jautā man, ko es par to domāju.. es.. hmm.. paceļu acis un sastingstu.. saku- es gribu gulēt.. nevaram ātrāk beigt stundu, lai varam iet mājās? :D

tracina. pat tad, kad es labu gribot viņu apsveicu viņa nevar atslābt. Ko var visu laiku mani noniecināt, tas ir kkads veids, kā es nez.. bljaa.. māsa skaitās!! kapēc visi manā ģimenē vēlas mani iedzīt kkādos kompleksos un vnk dodirst.. ok ok. es laikam pārspīleju, bet labus vārdus kādus 7 gadus vismaz neesmu dzirdējusi.. toc varētu padomāt, ka esmu stulbākā, tizlākā un nekur nederīgākā māsa, meita un viss pērējais. tip atvieglo mums dzīvi un aizej nošaujies.. stulbākais, ka zinu, ka patiešām esmu tā debīlā, kam nav vietas uz šīs pasaulītes.. feini.. ko spēj izdarīt pāris teikumi, kas nākuši no tuva cilvēka ( un tagad nāciet mani pažēlot) stulbene (es)

duduf duduf.. sakusta jau atkal man sirsniņa. bļāviens par tādiem sīkumiem.. varētu padomāt, ka notiekot, kam lielākam man būs sirdstrieka... jaukii... jācer, lai nekas nozīmīgs, tad nenotiek :D vai arī tas tieši būtu labi? viņa domā.. ooo jaa...

man sāp visas maliņas!! un galva. tiiik sen nebija sapējusi, bet es tak vakar nedzēru... aaam tikai sūkāju ledu (tas varētu izskaidrot arī kakla sāpes) :D draņķīgi

hah.. mīlestības diena. Nepietiek jau ar to "svinu" viena, vēl vajadzēja nodzist gaismai. tā nu es sēdēju kādas 30 min vienatnē, tumsā, jo sveču man ar nebija. vienīgais ko varēju dedzināt , lai mazliet atslābtu, bija 80 grādīgais spirts, kas tagad vēl nejauki smird.. :D jau sabijos, ka pat Titāniku nevarēšu noskatīties- vienatnē. un pats rēcīgākais, ka paspēju vēl izdomāt, ka tas ir tieši sods man( par es nezinu ko) .. tip ja esi viena, tad esi viena tumsā, ta ir vēl labāk. :D justies slikti, bet neredzēt sevi no malas.. :D hah.. murgojums.. :D