Es gribu tev būt kā maize.
Ne aplūkojama pa gabalu un apjūsmojama nepieskaroties, bet izgaršojama, izsmaržojama un baudāma. Pieminama un kārojama, ja pietrūkst kaut vienu dienu. Stipra un maiga, dienišķa un tomēr svēta, tāda, kas dod spēku dzīvot.
[M.Svīre]