Ir grūti runāt: jūs neesat salmos gulējuši. Vai glabājat jūs salmu zeltu savos seifos?
Zem bezdelīgbērnu baļķa šķūņī es gulēju pantā kā dakšas. Kā trejžuburu dakšas. Un reiz naktī bezdelīgu lizdā ielīda maza zvaigzne. Kad dziedāja pēdējie gaiļi, tā nebij vēl atmodusies.
No rīta pa baļķi nāca NN runcis un izķeksēja ar ķepu gulošo zvaigzni no ligzdas.
Un gribēja pārkost tai skaustu.
Es atņēmu runcim zvaigzni, un, tā kā bija jau diena, es to ietinu lupatu segā.
Bet nākošajā naktī, kad zvaigznēm bij redzami atkal zvaigžņu ceļi, es to palaidu Dieva valstībā pa atplēstā šķindeļa spraugu.
Es to izliku uz jumta, un tā lēni sāka ripot - uz augšu, pret jumta smaili. Un, kad tā cēlās nakts melnumā augšā, lejup vēl bira zelta salmi.
Cik tagad skatos: zvaigznes joprojām vēl ripo uz augšu. Es skatos, ka runcis arī skatās, bet prāts man ir mierīgs.

(I.Ziedonis)