09 Maijs 2010 @ 23:18
 
"Dažkārt tu nezini kāpēc, bet trencies kopā ar otru cilvēku uz noteiktu vietu noteiktā laikā un abiem tur ir jābūt. Uz jautājumu - kāpēc? šajā gadījumā nav atbildes. Tumša dziņa vai neskaidra nojauta, instinkts vai prāts - es nezinu, kurš to saka priekšā. Es zinu vienīgi to, ka svarīgs ir Mirklis - še piepildīts, tas kādā blakus pasaulē iemanto mūžību un turpinās bezgalīgi. Tā ir mana Mirkļu Mūžības Teorija."

"[..] - šodien es pieredzēju ārkārtīgi dīvainu gadījumu. Vagonā kopā ar mani iekāpj kāds cilvēks, nenosakāma vecuma vīrietis uzvalkā, visnotaļ kārtīgs un tā tālāk, apsēžas savā solā un sēž. Tad pēkšņi, bez jelkāda brīdinājuma nometas zemē guļus un lūkojas uz visu sēdošo kurpēm... Ko dara sēdošie? Viņi ir šausmīgi uztraukti un visvairāk par to, ka nav iespējams saprasties ar šo cilvēku, būt klātesošiem viņa apziņā... Tad cilvēks pieceļas, notrauc no uzvalka putekļus un apsēžas, domīgs un drūms. Pēc trīs stundu nogurdinoša ceļojuma incidents jau nogrimis aizmirstības putekļos. Vai nav jauks stāsts, kā jūs domājat?"

"Nāve ir vienīgā vienlīdzība, kas vēl pastāv uz zemes. Ja tās vairs nebūs, tad cilvēku naidam nebūs robežu."

/I.Ābele "Uguns nemodina"/