darklow diary
darklow diary
- Jaunā gada sagaidīšana
- 1/5/06 10:19 pm
- 31. decembris - 9:15 no rīta. Mobilais zvans - Raisha. Puspamiegam saprotu, ka lēcieni notiks. Paskatos pa logu ārā - slapjš, auksts, mitrs. Laiks nekāds. Sajūtās tādas - fuck, miegs nāk, labprāt vēl pagulētu, laiks galīgi sūdīgs. Bet NĒ - Raisha dod ziņu - jaunā gada lēcieni Daugavpiliī ar izpletņiem notiek. Pie sevis murminot, ka daugavpilieši ir idioti, sažmiegtiem zobiem dodos uz vannasistabu, ātra duša un esi sveiks skaidrais saprāts. Lēcieni notiks - Jēeeeeeee. Ar milziigu smaidu un tikpat lielu somu uz muguras izlienu agrā - 31. decembra rītā no mājām, lai dotos uz Daugavipili! Ceļš tāls, bet smieklu pilns. Jo tuvāk Daugavipilij, jo sirsniņa vairāk sitas.
...
Lidmašīna, ..., paceļamies - viena vienīga dūmaka, apmācies un slapš, ..., sirds nemirīga.
...
Izlidojam mākoņiem cauri. Pasaka. Zilas debesis, dzeltenbalta saule un spoži balta un pūkaina mākoņu sega. Laimes sajūta neaprakstāma. Acis mirdz un smaids nebeidz nodzist. ok, foto nav tas veiksmīgākais, bet ne par foto šoreiz ir stāsts.
snowboarda apģērbs ziemas izpletņlēcieniem iet kā uzliets... foto uzņemts ~2 km augstumā, lidmašīnā - kamēr lejā ir apmācies, bet virs mākoņiem mūžīgās debesis un iedvesmojošā saule...
galvenais šajā stāstā ir nākamie divi - neaprakstāmākie lēcinieni manā 102 lēcinienu pieredzē (cik ilgi šie lēcieni sākumā šķita, tik īsi šobrīd) :) un arī nakts svinību piedzīvojumi...
"those who do can't explain, those who doesn't - can't explain" ... tādēļ arī beigšu šī stāsta pirmo daļu.
Tātad pēc lēcieniem, ceļš mājup, mājas, ātra duša, un ceļš uz Talsiem.
Pa ceļam nedaudz tiek pagaršots alkohols. Protams, tas tiek darīts arī pusnaktī:
un tad aizet .. dejas, dejas, dejas ... un kādas dejas :D ...
Visādi citādi, ceru, ka jauno gadu sagaidījāt godam - jautri, svinīgi un draugu lokā.
Iepostēju, lai neaizmirsu jautrāko un daudzveidīgāko 31. decembra pavadīšanas dienu un jaunā gada svinības manā mūžā...
-
Garīgais: great
-
4 piebildespiebilst