Vienreiz jau kaut kur rakstīju, ka Battlestar Galactica ir nenormāli kruts seriāls.

Tiem, kas par to neko nezin un domā, kas tas par DJ shitainu crapu, tad tas ir par tālu cilvēces nākotni (vai pagātni? Who knows?). Katrā ziņā seriāls ir gana kosmisks un sci-fi hardkors. Īsāk sakot sižets bez īpašiem spoileriem ir tāds cilvēce dzīvo pa 12 laimīgām planētu kolonijām ‘’kaut kur’’ galaktikā un vienā jaukā dienā viņiem uzbrūk pašas cilvēces radīti roboti Sailoni un sākas Otrais Sailonu karš (pirmais bija pirms 40 or smth gadus agrāk). Visu cilvēci iznīcina. Dzīvajos paliek ~50 000 cilvēki (sagrabējis karakuģis + nedaudz civilie kuģi). Nu lūk, šamie izdomā, ka ar Sailoniem nav aršana un jācīnas par cilvēces izdzīvošanu, kur vienīgā iespēja būtu atrast sen aizmirtu un tikai reliģiskās grāmatās aprakstītu planēti Zemi u.t.t. varētu rakstīt, taču varu piemest, ka tā nav tikai pliekana pašaudīšanās ar lāzeriem kā varētu likties. Piemēram, tur ir roboti, kas tic Dievam un vispār bieži vien tā lāzeru būšana ir paliek fonā un priekšplānā izvirzās visādas reliģiskas figņas, filozofiskas atziņas u.t.t. Un mitoloģiski filozofiskās reliģiskās figņas ir tik smalki uztaisītas, ka bļeģ tu lec no biksēm ārā dēļ ticamības momenta. Viss ir tā samuhļīts, ka beigās ne tu vairs saproti, kas ir labs, kas ir ļauns, kāds katram ir mērķis un motīvs, bet tai pat laikā viss ir arī loģiski un tu saproti, ka viss samuhļītais ir tik ir ļoti reāls, ka ticamības moments par visiem 100%.

Tiem, kam Sci-fi izraisa riebumu, bet skatās Lostu (kas man ar labi patika), var teikt, ka šeit arī savā ziņā arī šajā ziņā izmantots tas Lost princips ar maksimālo prāta čakarēšanu, kur neviens nav tāds kāds ir 10 dažādās kārtās un bez maz vai par katru maini viedokli 10 reizes sezonā (pārspīlēju). Tad Lostā tas ir balstīts uz tādu maksimālu lološanu, jo lielāks lol, jo labāk. Lostā tipa, atrod bunkuru, bunkurā kaut kāda poga kas jāspaida savādāk pizdjets, kaut kādi stilīgi lenšu datori, mistiskais Dharma Initiative u.t.t. Nu tāda lološanās, tad Battlestārā tas salīdzināmais fun factors balstās uz ‘’realismu’’, nevis lološanos. Laikam tādēļ esmu tādā starā par seriālu un rakstu visādos blogos un vispār priecājos.

Bet nu atgriežoties pie sākuma, tad tikko noskatījos trešās un ceturtās starpsezonas 1h 40min garo filmu Battlestar Galactica: Razor un nevaru vien nopriecāties cik viss bija kruta. Nē nu ir daudzi seriāli, kas man patikuši jo tie likušies ir ļoti interesanti un pievilcīgi, bet nu ŠITAIS IR PILNĪGS PIZDJETS. Vai nu es esmu tādā nepilnvērtīgā vecumā, vai dzīves brieduma garīgais stāvoklis ir tāds kurā nenormāli pavelkas par 100% no galvenās sižeta līnijas, taču es nevaru vien sagaidīt kad būs ceturtā un pēdējā sezona. Kad būšu visu noskatījos noteikti skatīšos visu Battlestāru vēlreiz. Es jau tagad ciešos, lai nesāktu pirmās trīs sezonas skatīties vēlreiz.

Star Wars ir nenormāli kruts, bet tai pašā laikā tas ir kā melns pret baltu no izdomātā no reālās pasaules. Battlestārā tur savdabīgā veidā risina reālās pasaules filozofiskās pārdomas.

p.s. Un visstilīgākais telefons ever ir šajā seriālā. Tāpat kā radio, kas savā ziņā atgādina 70. gadu VEF produkciju. Gribu savam telefonam tādu zvana skaņu kā zvana telefons šajā seriālā.

p.p.s. Un jā tas kurš domā, ka tas telefons un radio bija nezin kāds ūbermatriks, tad tas smagi kļūdās. Telefons ir stacionārais kas pieslēgts pie vismaz 2cm resna vada un klausule ir 3x lielāka kā veclaiku ciparripas telefonam. Nekāds sūda mobilais komlinks.

p.p.p.s. Es kādreiz domāju, kad redzēšu visus Zvaigzņu Karus varēšu mirt laimīgs. Nē, kad es būšu redzējis pēdējo Battlestar Galactica pēdējo sezonu es varēšu mirt vēl laimīgāks.