Vakar lieliski atpūtos.

Ap 19:00 ierados pie Alas. Tur pie ieejas gaidīja durvju atvēršanu jau bariņš ar folkmetālistu paskata cilvēkiem. Pie vienas no sienām kā suteneris stāvēja atstutējies Čiko kas grauza Lulū picas šķēli. Piegāju pie viņa un kādu pustundu nobazarējam pa random tēmām. Vēlāk uzradās Reinītis un pēc brīža kaut kas pabāza galvu laukā pa Alas durvīm un teica, ka pustundu vēl nekas vaļā nevērsies, tādļe nolēmam ieiet blakus esošajā HHC bārā.

Paņēmām tur aliņu un apsēdāmies pie galdiņa. Lai arī HHC bārs izkatās pēc apšaubāmas vietas, tur skanēja labākā mūzika ever ko esmu dzirdējis bāros. Visādi foršie Hard Rock gabali, pat Nightwish ko vispār nekad neesmu dzirdejis kādā bārā skanam. Mans jaunatklājums playlistei ir šī dziesma.

W.A.S.P. - Wild Child
http://www.youtube.com/watch?v=1Jof-hZhO_0

Lai arī to laikam kaut kur jau biju dzirdējis, nebiju ievērojis cik tā ir awesome un pateicoties Smartfonu dziesmu atpazīšanas aplikācijai tagad tā ir godīgi ievietota manā Youtubes playlistā.

Vēlāk mums tajā bārā pievienojās Silva ar Niču, kā arī randomā uzpeldēja Saurijs ar kaut kādiem saviem draugiem. Izdzēruši vienu aliņu, secinājām, ka ir jau 20:00 un laiks vākties uz Vērmanes dārzu klausīties Skyforger.

Izgājuši laukā no bāra, pa ceļam secinājām, ka Ala joprojām ciet, kau arī bija pagājusi vairāk kā pustunda par kuru bļāva no durvīm un vairāk kā stunda kopš oficiāli jau vajadzeja būt durvīm vaļā.

Tuvojoties Vērmanas dārzam jau pa gabalu varēja dzirdēt kā skan smagais metāls. Tā bija vājprātā forša sajūta, ka tu tā ej pa Rigas centru un tur pa visām malām mauro smagais metāls.

Pie Vērmanes dārza strūklakām satikām Kolliju, Klāvu un Dveshy. Paklausijāmies kādas 10 minūtes mūziku un secinājam, ka šeit netiek pārdots alkohols, tādēļ nolēmām doties to iepirkt uz veikalu Tērbatas ielā.

Nopirkām džinu ar diviem tonikiem un plastamas glāzes. Izgājuši no veikala uz ietves, sastājāmies aplītī, atkorķējām pudeli, apgriezām to pa 180 grādiem, tā ka kakliņš uz leju un burtiski gāzām plastamas glāzes alkoholu. Man šis process vājprātā patika, es neatceros cik sen pēdejo reizi tā darīju. Ničs gan sakautrējās par tik brutālu pļēgurošanu publiskā vietā. Man bija licies, ka drakonistiem tādas lietas ir ikdiena.

Dzerdami glāzes salieto džinu devāmies atpakaļ uz Vermanes dārzu, kur apsēdamies uz betoniem aiz miskastēm. No turiens kā reiz tiko bija aizgājusi policija, tā kā varējam mierīgi pabeigt pļēgurot džinu.

Pēc tam devāmies tuvak skatuvei kur sāka uzstāties vājpratā kruta igauņu smagā metāla grupa. Tā laikam pati pa sevi bija spēcīga grupa, bet kopā ar uzstāšanos brīvā dabā un sadzerto džinu, likas vismaz reizes 10x labāk. Katrā ziņa pēc katras dziesmas beigām bļāvu „Ou fucking yeah”. Kādā brīdī uzradās Grimmijs ar Ņurksi un vēl kaut kādi cilvēki.

Pauzē starp igauņu metālistiem un Skyforger aizgājam vēlreiz uz spotu aiz miskastēm, lai pabeigtu malkot atlikušo džinu. Bija tik forši, ka bazarējot un reizē taistot vaļā jaunu tonika pudeli, nepamanīju, ka tā ir sakratījusies un rezultātā kapitāli sevi un dažus apkārtējos ar to aplēju.

Pabeiguši dzeršanu, devāmies uz tualeti, kur satikām rindā Raini. Pamīzām, tualetē secināju, ka ja es būtu meitene, tad droši vien čurātu miskastē kur met papīrus jo tās malas izskatījas daudz higiēniskākas par tualetes poda vāku.

Atgriezāmies pie skatuves un sagaidījam Skyforger, noklausijušies kādas 2-3 dziesmas, secinājām, ka salīdzinājumā ar igauņiem kas spēlēja iepriekš, tā ir baigā huijņa, tādēļ devāmies uz Alu.

Ala beidzot bija atvērta un tā mani patīkami parsteidza. Man likās, ka jaunā vieta būs downgreids, taču tā tas nebija, tas ir reāls upgreids. Karoče tur izskatijās reāli forši, ka arī vietas ir daudz, daudz vairāk.

Paņēmām aliņus, satiku Beiliju no Cūkkārpas un apsēdamies pie viena no galdiņiem. Pie kura mums Game of Thrones stilā bija jāpārvelk pāri pus Alai gigantiska izmēra krēsli.

Dzeram tur Alu, cilvēku saradās arvien vairāk. Ejot uzpīpēt secinājām, ka Alai ir noplūdusi kanalizācija un, lai tiktu laikā ir jabrien pa sūdūdens peļķi kurai vidū mētajās jēla karbonāde. Karoče bija fun.

Beigās jau biju kapitāli apdzēries un pasākumam noplokot devos mājas izgulēties.

Secinājums. Man totāli gribas vēl pasākumus brīvā dabā. Smagā metāla koncerts Rīgas centra parkā bija baigā ģēla.

Nākošo sestdien plānoju doties uz Latconu. Ceru, ka būs vēl domu biedri kuriem gribās neikdienišķā atmosfērā vienkārši patusēties.