Kādu laiku atpakaļ noskatījos piekto Kalnieti (to kur ķipa tuvā nākotne un tiek meklēta nemirstības source (kas izrādās esam Lietuvā lol) ).
Pēc noskatīšanās emocijas bija, ka filma sūds pēdējais un tur nav nekā laba. Bet šodien gulšņājot gultā un klausoties mūziku ieskanējās Queen dziesma Prince of the Universe un secināju, ka tomēr viens patiesi kalnietisks un episks mirklis filmā bij. Tad kad ''trīs draugi'' izkāpa Lietuvas ostā un sadeva pa muti ļaunajiem bandītiem kas tur mocīja (taisījās sadedzināt) kādu civiliedzīvotāju, kuru nemirstīgie varoņi izglāba un sadeva badītiem pēc nopelniem, viņi gāja prom ar augsti paceltām galvām un visādi citādi gandarīti par labo darbu. Tai brīdī skanēja dziesma Prince of the Universe (tiesa ne Queen izpildījumā). Vot tas bij vienīgais episkais un kalnietiksais moments filmā, kas man patika. Tas mirklis tomēr radīja sajūta, ka nemirstīgie ir nenormāli kruti un ir ar kā dziesmā dzied, ka šamie ir pasaules valdnieki. Man patika.

Pārējā filma sūds kaut kāds.