Čau kā iet? Man iet ļoti labi, profesionālas intereses dzīts studēju materiālus par to, ka Customer Relationship Management (CRM) ir vakardiena un Customer Management of Relationship (CMR) ir stabilā šodiena (savukārt to kas būs rīt būs ikdiena šajā aspektā pieņemu, ka droši vien zina TOP 20 pasaules uzņēmumi un tad ar taustās pustumsā ar eksperimentiem mēģinot saredzēt kas izkristalizēsies kā next move).

Šodien, laikam esmu piekasīgs sīkumiem, bet nu ja reiz sagribējās uzrakstīt tad uzrakstu.

Pirmais. Vakarā no pastkastes izņēmu reklāmas lapiņu kas aicina sievietes iet pārbaudīties pret krūts vēzi. Vispirms man jāatzīstas, ka man bieži ir fetišs palasīties dažādus reklāmas materiālus, tiesa nevis no skatupunkta ko tur foršu piedāvā, bet gan kā piedāvājums ir pasniegts un kā tas vizuāli un ar teksta ziņu ir salikts kopā. Tīri profesionāla interese piefiksēt foršās idejas un piefiksēt „idejas” kuras nekādā gadījuma nevajag atkārtot. Respektīvi, piepisties pie sīkumiem.

Atradu vairākus aspektus kurus uzskatu par ne gluži pareiziem, piemēram secināju, ka atkal redzu materiālu kur ir salikti iestādes darba laiki (kas ir ok un pareizi), taču svētdienā ierakstīts vārds „brīvs”.

A man pohuj, ka Jūs kā „krūts centra” darbinieki tīri cilvēciski svētdienu uzskatiet par brīvdienu kurā nav jāstrādā, man tas tik rada neapzinātas emocijas ka Jums tur nevienam nepatīk strādāt, nevarat vien sagaidīt brīvdienas un Klients ir kā liels slogs kas traucē nestrādāt (baudīt brīvo laiku). Imo dienās kurās uzņēmums ir slēgts ir jālieto vārds „slēgts” vai kāda cita variācija. Vārdus „Nedarbojas” vai „Nestrādājam” ar imo nevajag lietot jo tas tikai rada neapzinātas emocijas, ka tur „krūts centrā” nekas nedarbojas un neviens nestrādā.

Otrais. Skatījos raidījumu „Kas notiek Latvijā” tur kārtējo reizi kāds pieminēja, ka „vajadzētu vairot vēlētāju uzticību valdībai”. A kādēļ ne „vajadzētu vairot valdības uzticamību”? Parasti politiķi izsakās pirmajā variantā un tas manī tik var radīt neapzinātas emocijas, ka jāmainās ir man vēlētājam nevis valdībai. A es sevi kā vēlētājs uzskatu par pārgudru un valdību par pideriem. Kādēļ man būtu jāmaina savas domas, bet valdība var palikt pideri? Imo iztiekties vajag, ka valdībai ir jāmainās nevis vēlētājiem, jo tad es kā „pārgudrais” vēlētājs saprotu, ka valdība ir gatava mainīties no „pidera” statusa uz ko citu, bet man kā vēlētājam nekas nebūs jādara un jāmainās. Vienā gadījumā runā ir par „vēlētāju uzticību” otrajā par „valdības uzticamību”, es kā vēlētājs (egocentriska persona) pieņemu, ka zinu kam varu uzticēties un kam nevaru. Respektīvi nemāciet mani kam uzticēties un kam nē, nedariet ar mani neko, gan es pats tikšu galā. Savukārt par to ko valdība dara pati ar sevi, lai valdība būtu uzticama vai neuzticama ir cits jautājums, kas mani tieši interesē neapzinātās robežās vairāk.

Tas ko es gribu teikt ir tas, ka veidojot piedāvājumus ir jāskatās no Klienta skatupunkta nevis no sava personīgā vai uzņēmuma skatupunkta, tad arī tādas mazās lietas, kas it kā nav nepareizas un ir tīrie sīkumi, tomēr var pagriezt mazliet skaistākā un pareizākā izteiksmē.