|
|
|
Februāris 16., 2015
07:42 - No regrets
Vakar mājā neielaidu savu piedzērušos vīru. Šorīt par to dusmīgs, bet man ir dziļi vienalga. Biju jau teikusi, ka, ja ir dzēris, var mājās droši nenākt. Kur prati piedzerties, tur arī proties izgulēties. Varbūt nedaudz par skarbu, bet, lai saptot, ka mani vārdi nav joks. Ne man, ne mazulim uz viņu nav jāskatās!
|
Februāris 10., 2015
14:06 - Skaista diena
Un nostaļģiska diena. Pozitīvā nozīmē.
Pagājušogad ap šo laiku bija stipri līdzīgs laiks kā šodien. Es ar savu milzīgo vēderu devos pastaigā, redzēju kokos vāveres un jutos tik laimīga. Šodien devos pastaigā ar ratiem, vāveres neredzēju, bet vienalga jutos tik laimīga. Līdz lielā notikuma gadadienai ir atlicis pavisam nedaudz un šī skaistā diena man palīdz rast idejas kā to labāk nosvinēt.
Garastāvoklis:: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) loved
|
Februāris 7., 2015
18:46 - Fifty Shades of Gray
Izskatās, ka drīz pietrūks tikai Greja sērkociņu un minerālūdens kolekcijas. Mārketings ir varens vīrs.
|
Februāris 4., 2015
17:41 - Darbīga diena
Šorīt cerēju bērnu atrādīt jaunajai dakterei, bet tā vietā mūs iedalīja kādai mūžvecai dakterei, kura mūs aizsūtīja uz asinsanalīzēm. Tās mazais pārcieta braši. Labi, ka mums nebūs tā vecā, kura nesaprot, ko saku es un es nesaprotu, ko saka viņa. Palika tāda nejēdzīga apmeklējuma garša.
Mājās pārnākot sagaidīju kurjeru ar jauno Troll gultiņu bērnam. Tad sākās lielā darbošanās. Vīrs stellēja kopā gultiņu, es jaucu ārā veco, taisīju ēst un kopu māju. Un pa vidam vēl mazulis, kurš visiem grib, bet nedrīkst palīdzēt.
Tagad, kad viss ir pabeigts, sakārtots un bērns nolikts gulēt savā gultā, varu beidzot padzert kafiju. Tāda liela, skaista gandarījuma sajūta. Gluži kā jaunā mēbele.
|
Janvāris 31., 2015
13:22 - Freids
Diez ko Freids teiktu par to, ka man sapņos bija pieraksts pie viņa vietējā poliklīnikā? :D
|
10:11 - Sapnis vai īstenība?
Sen nav bijuši tie sapņi, kad miegā un pamostoties nevari saprast vai tas bija tikai sapnis vai tā ir arī īstenībā. Šonakt sapņoju, ka vecāki man atklāj, ka man ir brālis, kuru viņi ir nodevuši adopcijai. Brālis esot 4 gadus jaunāks par mani. Mēs pat viņu atradām internetā un noskaidrojām, ka viņš dzīvo pie turīgiem vecākiem, ir ieguvis vecmātes izglītību :D un šobrīd braukā pa tusiņiem Eiropā. Tad es pamodos. Pēc tam sekoja mazāk reālistisku sajūtu sapnis, kurā biju mājās aizmirsusi savu mazuli. Protams, to atcerējos kaut kādā nekurienē un nezināju kā tikt uz māju. Skrēju cauri kaut kādam mikrorajonam, izaicināju cerberus un troļļus, atradu vecāku dzīvokli, kurā uzpīpēju, paņēmu GPS un pēcadreses meklēju savas mājas. Protams, paskriet, kā jau sapņos, lāgā nevarēju, bet beigās mājās tiku un mazulim viss bija ok, kaut prom it kā biju 5! stundas.
Lakam jāpiezvana vecākiem, ja reiz tik daudz sapņos rādās.
|
Janvāris 30., 2015
23:02 - Tukšums galvā
Tikko atcerējos, ka tā arī neesmu dažiem cilvēkiem atbildējusi uz vēstulēm un šur tur jau 2 nedēļas neesmu uzrakstījusi epastus. Kas notiek manā galvā? Tāda sajūta, it kā tur viss būtu aizmidzis.
|
Janvāris 28., 2015
13:09 - Tas moments
... kad mazulis stāv pie spoguļa, laiž gāzītes un pats par sevi smejas.
|
11:13 - Lai tik nekas nebūtu jādara...
Šorīt tāds miegs, ka vīrs nespēja mani pamodināt. Arī pati sevi līdz galam nevaru. Ļāvu bērnam aizmigt dīvānā, jo fiziski un garīgi nespēju iziet ratu pastaigā. Jācer, ka vakarā būs spēks iziet. Bērnam obligāti vajag svaigu gaisu! Un tad vēl būtu jāiet izskriet... bet par todomājot nāk vēl lielāks miegs.
Jāieslēdz tv, lai kaut kas murkšķ fonā.
|
Janvāris 27., 2015
18:12 - Ārsti
Mans vēziskais sentiments šķiet sit augstāko vilni. Mūsu ģimenes ārsts pamet mūsu poliklīniku un šobrīd tas mani nežēlīgi skumdina. Kāpēc? Jo pirmoreiz sanāca satikt ģā, kurš bezmazvai kļuva par mūsu ģimenes locekli. Ģimenes locekli, kurš mūs visus zina jau pa gabalu kaut pie viņas bijām vien kādus 2 gadus. Mana bērna daktere viņa bija kopš viņa dzimšanas. Laikam tas arī skumdina - iedoma, ka tā tas paliks uz visu mūžu. Tas liek domāt, ka viss labais var kādu dienu beigties. Un kad tas beidzas, paliek vien pēcgarša, kuru nožēlo, ka neesi kārtīgi izbaudījis.
Un tad vēl uzzini, ka kādam, kuru esi nesen satikusi ir notikusi liela nelaime, bet tas cilvēks ir bijis tik stiprs, lai nekādi neizrādītu, ka viņam nežēlīgi sāp... Tas vispār uzliek uz pauzes. Štrunts ar Ziemassvētkiem. Šodiena ir mans pārdomu laiks.
|
17:57 - Izpūtiens
Uzradās emocionāla vajadzība pēc vietas, kur ik pa laikam izpūst to, kas nomāc prātu un sirdi. Bet no manis nevar gaidīt regulārus ierakstus. Noteikti pēc kāda laika pazudīšu pavisam, bet to kā būs - redzēsim...
|
|
|