Vakar tramvajā aiz manis brauca maza meitenīte kopā ar savu mammu. Viņas bija nupat bijušas pie ārsta, kur meitenītei vajadzēja atbildēt uz tādiem jautājumiem kā „Kas ir govs?” un „Kas ir cepure?”. Pēc visa spriežot, viņa nebija tikusi galā diez cik spoži un tagad mocījās ar mammas un personīgās sirdsapziņas pārmetumiem. Tad mazā meitenīte teica: „Es drusku centos... bet drusku nē.” Man liekas, šis teikums sasummē visu manu dzīvi.