|
30. Jan 2025|11:13 |
Es iedevu savējam tieši tādu pašu uzdevumu. Ļoti interesanti, tiešām pilnīgi cits dzejnieks. Varētu teikt, tāds liriskāks, sakārtotāks. Īpaši mani pārsteidza pēkšņais "vēl šaubās maitas" un (vārds "sveita"
Nakts un diena – tās plēn pelēkas,
kā dūmaka veldzēta, klusa un liega.
Rīts vēl no tumsas nav atrāvies,
vakars aiz gaismas vēl nepiedega.
Saule caur miglu kā zelta diegs,
vējš to no debesīm vij un šķetina.
Nakts vēl neatstājas, kluss un liegs
mēness uz lūpām nakti ietinā.
Pelēki sapņi uz rīta sliekšņa,
pelēkas ēnas dienas gaitās.
Starp nakti un gaismu – pasaule ciešā,
vēl elpu turot, vēl šaubās maitas.
Bet brīdis aizplēn – un krāsas plūst,
saule pārplēš šo blāvo kleitu.
Nakts vairs nav diena, diena – nav krūts,
un pasaule atkal laistās sveita. |
|