jā, bet tas nepalīdz. nu, billes lasīšana. tāpat jau būt par vecāku nozīmē ieķēpāties nerimstošā (mūžīgā) vainas apziņā, ka nekas, ko tu dari, nav pietiekami labs. īstenībā, tas ir drausmīgi skumji un to nav viegli saprast, kamēr neietrāpa barikāžu otrā pusē. es domāju, no bērna ego pozīcijām to ir grūti saprast.

(Reply to this) (Thread)

tu esi to grāmatu lasījusi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, visas billes.

(Reply to this) (Parent)

a tu billes mammas grāmatu esi lasījusi, nu, ka vīrs draņķis, dzērājs, paļauties uz viņu īsti nevar, a ēst ta' vajag un dzīvot arī kaut kur vajag, un jāstrādā un jāgrozās kā var, un viens (un vēlāk divi) maziņš(i) pinas pa kājām + karš, un vēl skuķis, ar gaišu galvu verpeklēns jāizskolo? domā, billes mamma pati taislaikos baigi ar mīlestību audzināta bija un daudz mīlestības bija redzējusi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vispār nedomāju, ka viņiem visiem tur baigā zelta dzīve bija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nebija vis.

(Reply to this) (Parent)

p.s. atvaino, ja par šerpu sanāca.

(Reply to this) (Parent)

bērna izejas pozīcija principā prasa saudzīgumu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

prasīt var visu ko, bet dabūt var tikai to, kas konkrētajā vietā un laikā (un līdz ar to, apstākļos) ir. ja nu reiz ir gadījies piedzimt tur, kur saudzīguma nav, tad mazi bērni nomirst badā, piemēram, vai tiek pamesti, vai noslepkavoti (kas, varbūt ir žēlsirdīgāk par pirmo), nu, kaut kā tamlīdzīgi. karoč', gadījums, veiksme, liktens, karma, Dieva griba, vai kā nu kurais to sauc.

(Reply to this) (Parent)