|
6. Maijs 2008|16:09 |
es varbūt noguru līdz gandrīz nāvei, bet es tāpat tās visas dienas negribētu pavadīt citur,
mājas ir vienīgā vieta, kur mani gaida un kur interesē viss, kas ar mani noticis. tagad domāju, kad aiziešu, nebūs nekā. es jau saprotu, ka tas tāds vieglais gruzons piemeties, bet man lļidz šim ir bijis tā, ko līdz aizej, tevi aizmirst. vispar, nav nekādu baigi pozitīvo domu par nākotni |
|