|
17. Apr 2007|10:01 |
tagad uzrakstīšu visu. vakar sēžu tajā jelgavas studentu klubā, vispār baigi vientuļi, ja nemāki ar svešajiem draudzēties.'sēdi maliņā un atceries, ka kaut kad pa dienu ka'dam pajautāji, kā viņam iet. ielien tajos wap darugos lv un šis ir atbildējis. tad ir jāraud, jāmuk ārā, kamēr svešie neko nav pamanījuši. domā domā domā galva, ka neko nevar izdomāt, atliek tik sists galvu monotoni pret sienu. kā plaīzēt ieilgušas īstās vai izdomātās depresijas gadījumā. sintētiskei antidepresanti nelīdz. Dievs arī nē.
a tu tur sēdi ārā, šūpo kājiņas vējiņā un pats īstenībā pavelcies no tumsas, kokiem, ēnām, mašīnu lampiņām un saproti, ka preiku var dabūt par velti un daudz, bet ja tas otrs neredz, vispār neredz. kā lai apgriež domāšanu par 180 grādiem. nevar taču gaidīt, ka citi cilvēki mirs par tevi, lai tev būtu labi |
|