| |
[31. Okt 2008|12:41] |
|
dažreiz man liekas, ka tā neesmu es, kas nupat ar kafijas krūzi no virtuves pārvācās uz šejieni, vai arī tā neesmu es, kas gaida autobusu vai iet. mājās man tā nekad neliekas, gandrīz nekad, bet ārpus - ļoti biežo |
|
|
| |
[31. Okt 2008|12:59] |
|
Raskoļņikovs vakar nevienu nenogalināja, tikai gulēja |
|
|
| |
[31. Okt 2008|16:05] |
|
šausmīga tukšuma sajūta lien, kad sparoti visu, bet izdarīt nesaproti neko |
|
|
| |
[31. Okt 2008|16:25] |
|
ir jāsaņemas runāt vēl tiešāk |
|
|
| |
[31. Okt 2008|16:28] |
|
es esmu nāvīgi garlaicīga, es tūlīt braukši mājās, nekādas sabiedriskās dzīves, TV un kaķis, krāsns un virtuve, un vēl tas šausmīgias intenets |
|
|
| |
[31. Okt 2008|19:13] |
tikai tagad, palēnām sāku saprast, cik man ļoti pietrūkst Ritas un cik ļoti nožēloju, ka pēdējā gada laikā mūsu attiecībām esmu likusi punktu tā vietā lai vismaz censtos satikties. es zinu, ka neesmu pie vainas viena, bet man kaut kā ir tā sajūta, ka es varēju rīkoties savādāk
krāsns šovakar nepakam negribēja kurēties. abas ar minnu noņēmāmies līkas. es mēģinot savienot malku, papīru un guni. minna galužoties man gar sāniem. |
|
|