| |
[19. Jun 2008|12:47] |
|
mums te laikam nekad nebūs stabilitāte |
|
|
| |
[19. Jun 2008|14:32] |
|
uzrakstīju uz lapiņas "vīns" un ievilku aplītīt |
|
|
| |
[19. Jun 2008|21:05] |
|
esmu nogurusi |
|
|
| |
[19. Jun 2008|21:51] |
|
Neesi tuksa, mana dvesele, nelauj klut kurlai manai sirds ausij no savas tuksibas troksna! Klausies:pats Vaards sauc, lai tu atgrieztos. Netrauceta miera vieta ir tur, kur milestibu nepamet, pirms ta pati nav pametusi. Bet te vieni aiziet, lai citi naktu vietaa un lai sis zemakais veselums pastavetu ar visam savam dalaam. " Bet vai tad es kaut kur aizeju?" jautaa Dieva Vaards. Cel tajaa savu maajokli, uztici tam, mana dvesels, melos pagurusii, uztici tam visu, kas tev ir. Uztici patiesibai visu, kas tev ir no patiesibas, un tu neko nezaudesi: savitusais tevii atkal uzplauks, tavs nespeeks tiks dziedinats, nepastavigais tevii parveidosies, atjaunosies un sasaistisies ar tevi, un tas nevilks tevi liidzi lejup, bet pastaavees ar tevi un paliks pie vienmer pastavosaa un paliekosaa Dieva. (Sv.Augustiins) |
|
|