| |
[16. Jun 2008|10:00] |
|
nedēļas nogale bija pārbaudījums. esmu laimīga, ka par dažām lietā ir ļoti skaidra pārliecība. esmu laimīga, ka viens cilvēks tomēr uzrakstīs savu maģistra darbu. un vēl es vienā brīdī kļuvu ļoti lepna, vakar, kad sēdējām laukā zem dzīvības koka. un es saku sevi laimīgu, ka man vienā brīdī ir atņemti cilvēki, kurus es uzskatīju par labākajiem draugiem un es saku sevi laimīgu, ka es zinu līdz asinīm, ka viss reiz beigsies |
|
|
| |
[16. Jun 2008|12:12] |
|
tā sajūta, kad dzīvē tu iznirsti. kaut kur peldi pa bezdibeņiem, kautkādām ikdienas miglām, un pēkšņi iznirsti |
|
|
| |
[16. Jun 2008|13:48] |
|
man nevar laist uz depo nocenoto istabas augu nodaļu, aizvakar nopirku orhideju, vakar trīs citus augus, kuri bija lemti noslīkšanai ūdenī |
|
|
| |
[16. Jun 2008|14:34] |
tu esi laimīgs?
vai tu esi defoltā laimīgs? |
|
|
| |
[16. Jun 2008|17:56] |
|
ierakstīties kontekstā |
|
|
| |
[16. Jun 2008|21:09] |
|
es tagad dziivoju Riigas pasaa malaa, tur, kur var stopeet lidmashiinas, visskaistaakie saulrieti. protams, ir visaadi miinusi, bet tie ir parak personiski un saistiti ar vientuliibu. bet man jua te ir divi objekti, kam piekerties - lielaa egle un jumta koriite. aa un veel putni un lielaas debesis jeb lielais logs |
|
|
| |
[16. Jun 2008|21:22] |
|
es atceros, kad pirmoreiz tikaamies, vinam visu laiku zvadzeeja sandalju siksnina, kaa taads zvaarguliitis, lai kur vins arii iet |
|
|