| |
[17. Mar 2008|10:43] |
|
jau otro reizi savā dzīvē nopirku džinsus, kas man ir par lielu, jāatdod mammai |
|
|
| |
[17. Mar 2008|12:47] |
|
dzīvniekus nevajag barot, viņus vajag šaut nost, lai cik mīļi un pūkaini tie neizskatītos. es domāju, ka lielākās mūsu problēmas rodas no tā, ka nenoslaktējam tos laicīgi. visa tā mīlināšanās un piemērotās barības meklēšana, kažoka ķemmēšana un visāda veida kopšanas noved pie tās parazītiskās depresijas, kas rodas, kad beidzies kārtējais pozitīvais pacēlums, kad atkal kāds nav savācis savus netīros traukus, kad tevi pamet, kad nevines negirb draudzēties un nejautā "kā iet", draudziņ?" |
|
|
| |
[17. Mar 2008|14:16] |
|
joprojām nevaru nomierināties, tā ir, kad atvērusies vesela jauna dzīves telpa, vai sauksim to par čakru |
|
|
| |
[17. Mar 2008|17:05] |
|
nupat ņeķikā uzdūros pilnīgi jaunia sabiedrībai, kura tusē tā laimīgi, es pat teiktu - mietpilsoniski. kaut kādi tur perfomancētāji un smukas meitenes |
|
|
| |
[17. Mar 2008|20:58] |
|
ja nu kas man riebjas, man riebjas kraameet koferi celojumama. vispaar nekaadas baudas |
|
|
| |
[17. Mar 2008|21:51] |
|
mamma shausminaas, ka kaajaas vilkshu kedas nevis paargaajien zaabakus. bet ja nu tur ir tik silti kaa nekur, ko tad es dariisu ar saviem paargaajiena zaabakiem pilseetaaa |
|
|