| |
[1. Nov 2007|12:44] |
|
mazliet pārvācos uz blogspotu |
|
|
| |
[1. Nov 2007|12:56] |
|
šodien došos iekarot "lāča" maizes jauno veiklau Alfā. pirkšu divus kukuļus saldskābās maizes runčukam un madžai. vēl meš gribam vest saldos sieriņu, bet nevarma izdomāt, kā tos nosargāt no bojāšanās |
|
|
| |
[1. Nov 2007|14:11] |
|
tikai gribēju pateikt, ka, lai arī rakstīšu tajā blogspotā, šī vietne man tik un tā ir ļoti mīļa, jo jūs te visi esat |
|
|
| |
[1. Nov 2007|14:14] |
lūdzu iesakiet kādu elektriķi, kurš būtu gatavs braukt uz Ikšķili vai dzīvo netālu. tādu, kurš neplēš uzreiz naudu par neko. mums vajag sataisīt elektrību(nomainīt slēdžus, rozetes), bet nevaram nevienu atrast
kontakstus var sūtīt uz nospiedums@gmail.com |
|
|
| mazliet paniekojos |
[1. Nov 2007|14:51] |
un tad viņš aigāja no amata. datumu neatceros
23.10.2007
“Ja kādam patīk trīt mēli par manu situāciju, tad man tas vairs nelīp klāt.”
Indulis Emsis, bijušais Saeimas priekšsēdētājs, par publiskajā telpā izskanējušajiem komentāriem saistībā ar “portfeļa lietu”.
Neatkarīgā Rīta Avīze, 2007.gada 22.oktobris
18.09.2007
"Es joprojām esmu gatavs rīkoties tā, kā labāk būtu valstij, tikai nezinu, kā labāk."
Indulis Emsis, Saeimas priekšsēdētājs, par savu iespējamo atkāpšanos no amata.
LETA, 2007.gada 17.augusts.
04.09.2007
"Tādu, kurš ir tik, sacīsim, paviršs pret saviem portfeļiem, es vairāk Saeimā nezinu nevienu. Droši vien, es esmu unikāls."
Indulis Emsis, Saeimas priekšsēdētājs, par pazaudēto portfeli ar 10 000 dolāru
V-Diena, 2007.gada 29.augusts
08.05.2007
"Morālas runas bez morālas rīcības ir tikai pļāpāšana."
Indulis Emsis, Saeimas priekšsēdētājs, runa Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanasdeklarācijas pasludināšanas 17.gadadienai veltītajā Saeimas svinīgajā sēdē
2007.gada 4.maijs
viss no www.politika.lv |
|
|
| |
[1. Nov 2007|16:21] |
|
pastāstīšu par šodien jauko atgadījumu. pasākumam, kuru plānojam nākamvasar, ik pa laikam piesakās visādi kultūras cilvēki. šodien tikāmie ar kādu visnotaļ jauku un apgarotu fotogrāfi. runājam tur par plāniņiem, sadarbību utt. beigās viņa stāsta savu fotogrāfes filozofiju jeb attieksmi pret fotografējamo. viņa stāsta, ka nekad nekad nefotografētu kādu deputātu, kurš tieši pieštopējis pilnu muti ar ēdienu kādā prezentācijā, tas esot necienīgi un pazemojošie, cilvēku tā nedrīkst pazemot. tad strauji viņa paskatās uz mani un saka, u piemērām jūs, tagad jūs nofotografēt, kad jūs smejaties un jums ir šķība mute un samiegtas acis, tas taču ir apkaunojoši. neko tādu, taču nevar likt avīzē. es, godīgi sakot, esmu nolēmusi mājās pie spogu''la izmēģināt, cik šķiba man tieši tā mut ir un cik samiegtas acis un, vai patiešam tas īzskatās apkaunojoši :D |
|
|