| |
[15. Okt 2007|10:36] |
|
es varētu pārcelties uz laukiem mierīgi, tikai vēl nesaprotu, kā man tur varētu trūkt, varētu jau sākumā saprast, lai pēc tam vieglāk būtu piežmiegt |
|
|
| |
[15. Okt 2007|16:15] |
sestdien visforšākais bija lielais puntu bars, ka bija nosēdušies laukā starp Pāli un Ungurpili. mēs šos drusku nobaidījām, visi pacēlās, debesis mellas, un aizlidoja kāši uz dienvidiem. kaut kad ielikšu bildes
vēl mēs meklējām Pilkas purvu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. braucām pa veco dzelceļa uzbērumu, ja mums kaāds pretī brauktu, tad būtu kaput...purvu atradām, pa taku līdz kādai pusai nogājām, jo viens dēlis bija ļoti salauzts. atpakļ braucot uz ceļa piesitās mazs sunītis, ieleca mašīnā un priecājās. šim uz kakla žetons ar numuriņu, mēs ņemam un zvanam uz to numuriņu, tā un šitā, mums ir jūsu sunīts, varbūt apmaldījies. onkuls otrā galā saka, lai laižot vaļā, šis te vazājoties kā parasti. mēs palaižam un sunīts priecīgs aizskrien. bet forši bija satikt priecīgu sunīti uz ceļa. vēl mēs buku ar baltu dibentiņu redzējām, šis pārskrien pāri ceļam, ieskrien mežiņā un ar vienu aci lūr, kur mēs palikām |
|
|
| |
[15. Okt 2007|16:53] |
|
stagnēju. 6dien vakarā pārlasīju veco maģistra darbu. izdomāju uzprišināt un aizsūtīt uz zinātņu akadēmiju kā zāles pret stagnēšanu |
|
|