| |
[28. Aug 2007|16:43] |
|
pavisam aizmirsu pastāstīt, ka mēs esam uz kara takas ar kaimiņiem. nu man liekas, ka vianīgas kultūras atšķirības un tā. viņi ir baltkrievi. vopšem, kādu laiku atpakaļ mums gar setu bija taciņa, jauka zaļa gājēju taciņa, kamēr kaimiņi izdomāja tur taisīt ceļu, kā vēlāk izrādījās, jo gribēja attīstīt savu traktoru - kamazu biznesu.tā viņi no būvgružiem un šķembām uztaisīja ceļu. mazos konfliktiņu mēs jau sākām, kad pavasarī pilns dārzs ar tām mašīnas eļļām pietecēja un ka baigo troksin un dūmus katru rītu ar tiem kamaziem taisa. tad šie sāka arī tusēties un nodarboties ar ķieģeļu mešanu tālumā. nu tad šosestdien šie atkal mētā ķieģeļus, kas dažkārt iekrīt mūsu teritorijā un aplauž puķes. kā nekā tieši šosestdien mana mamma tieši pie sētas kopa puķesun viņai bija baila, ka ar ķieģeli dabūs pa galvu. pabrīdināja,lai šie beidz, šie zveidz un zirgojas, tad ar policiju pabaiadīja, šie atkal zirgojas un tad ņēma un izsauca policiju. ai nu beigās sanāca baigais jandāliņš. kaimiņu galvenais arguments, ka viņi ceļu taisīja par savu naudu '(dome ne santīmu neiedeva), tāpēc viņi var darīt uz tā ceļa ko grib. poliči saka, ka kaimiņu darīšanās nejaucas un līdz plkst. 23. šie var darīt, ko grib (tas nekas, ka viņi tāpat pārkāpj visus domes kārtības noteikumus par smagā transporta stāvēšanu un remontu uz ielas). līdz ko poliči aizbrauca, onkas galīgi piedzērušies nāk pie mums un dod 20 latus, lai var tos ķieģeļus mētā. es jau saprotu, ka dome mums tāda nekāda, bet onkaas arī īsti visas lietas ar to ceļu nav kārtojuši.. ai nu vispār, rokas nolaidušās, sarunāties ar viņiem grūti, jo viņiem vienkārši gribās ķieģelus mētāt uz ceļa, kas pieder viņiem. mēs ne santīmu neesam tur ielikuši, vot |
|
|