| |
[21. Sep 2006|09:41] |
|
rīt līdz autobusam idillisks. neasfaltēts ceļš. gliemzīšu un slieku pēdas. manas vakardienas pēdas. kaķīšu, sunīšu, pelīšu, žurciņu pēdas. kāds nogājis ar baigajām špiļkām. a ziemā ir sava brivība. iet primajai pa neistaigātu ceļu, pa neizbraukto vēl |
|
|
| |
[21. Sep 2006|09:58] |
|
tas, kas man nenormāli šobrīd piedurās ir tas, kā Dievs vada uz atgriešanos, bez tur kaut kādas teoloģiskas diršanas, bet pa dzīvi ar nošņurkušiem deguntiņiem |
|
|
| |
[21. Sep 2006|12:00] |
|
tuliņ īešu uz tualeti izvadīt savas pēdējās mīlestības paliekas |
|
|
| |
[21. Sep 2006|13:10] |
|
es vislaik cenšos būt labs cilvēks. ne jau darbinieks vai meita vai draugs. vienkārši labs cilvēks. man nevajag profesiju. es gribu būt labs cilvēks. un tas arī rada visas apkārtesošas problēmas, vot. labs cilvēks nav profesija |
|
|
| |
[21. Sep 2006|15:30] |
|
šodien iešu uz filmu. mazliet bail, jo biju apņēmusies neiet uz nekādām filmām un dzejas pasākumiem, koncertiem un teātriem, lai neļautos visādu domiņu ietekmei, jo baigi ātri noreibstu un pavelkos |
|
|
| |
[21. Sep 2006|15:41] |
|
tad, kad saaicinu draudzenes un kaut kādus citus cilvēkus iet līdzi, vineā brīdī man vairs nekur negribās iet. metienes vienā brīdi nevelk, vot |
|
|
| |
[21. Sep 2006|15:47] |
|
nošauties ar to stulbo līgumu. pielādēt un nošauties |
|
|