| |
[18. Sep 2006|10:55] |
|
labrīt, mana zaudētā humora izjūta |
|
|
| |
[18. Sep 2006|15:27] |
|
man liekas, ka viņam ir sajūta, ka pienācis tuvāk man klāt kā jebkad, bet tik un tā viss ir kļuvis vēl neaizsniedzamāks |
|
|
| |
[18. Sep 2006|16:22] |
|
es kaut kur aizpeldu un visi mani draugi paliek krastā. tāman patreiz ir un es nevaru neko izmainīt |
|
|
| |
[18. Sep 2006|17:26] |
|
šausmas, tagad daudz brīvā laika un depresija un neziņa par to, ko lai iesāk. ar baznīcu un sevi tajā visā. es gribu saprasts iemeslus, kāpēc ik pa laikam gribas no turienes notīties. |
|
|