| |
[29. Aug 2006|12:09] |
|
izdomājos krustu šķērsām un neko jaunu neizdomāju arī miera stāvoklī, jau bez dusmām. viņam joprojām tiesību gaidīt no manis, ka es pievērsīšu uzmanību, vot. nāc un paņem, ja vajag, bet gaidīt, ka es došu. nē, uz to es neesmu spējīga. |
|
|
| |
[29. Aug 2006|12:25] |
|
viskrutākais suns, kurš joprojām man neiziet no galvas ir Veltas Akmens melnais milzenis Popē. viņi abi toreiz dzīvoja meža mājā ar dārzu. bet suns tāds kā no pasakas. liels, melns un labsirdīgs, tādas, kas dvēselīti izglābj tikai acīs skatoties |
|
|
| |
[29. Aug 2006|14:42] |
|
uzraksti kaut ko smuku tagadiņās vai vispār |
|
|