| |
[23. Maijs 2006|08:54] |
|
vakar tas pirmais foršais vakars, kad nebija vairs jāiespringst un var laicīgi iet čučiņāt un tā. pat televizoru neko interesantu nerādīja. bet kā tad var vienkārši iet gulēt un tā nomocīju brīvo vakaru līdz naktij un šodien man atkal nenormāli nāk miegs. auotbisā palasīju par Ekliju, kurš spaida pūtītes, par Džeinu un tā tālāk. un vēl, mammai slitks garastāvoklis no rīta bija. un, kad viņia tā ir, tad labāk ātrāk laistie ārā no mājas, jo citādi ļoti ātri sagribās nolekt no debesskrāpja jumta, lai nebūtu vainīga pie segas saņurcīšnas, kārtīgi neaizvērtajām durvīm |
|
|
| |
[23. Maijs 2006|10:50] |
|
un dēļ šorīta un citiem tikpat jaukiem rītiem, ka meklēšu jaunu dzīvessvietu rudenī. jāiet prom no mammas mājas |
|
|
| |
[23. Maijs 2006|11:17] |
|
mana maigā atsauču noformēšanas sistēma darbojas. no pienenes rūgtās būtības izauga paviegla pieneņpūka, pieneņpuika |
|
|
| |
[23. Maijs 2006|11:34] |
|
afigeķ, kā man patīk tā Burdjē ideja par ražotāju ražošanas sistēmu |
|
|
| |
[23. Maijs 2006|12:03] |
|
galvenais neaizmirst, ka šovakar uz teātri. biļeti jau neizmirsu mājās. būt labi, ja kāds ap 18:15 paraustītu aiz piedurknes |
|
|
| |
[23. Maijs 2006|14:17] |
|
draugiem.lv lieliski darbojas sociokulturaalais kods "tavi draugi ir arii mani draugi" |
|
|
| |
[23. Maijs 2006|15:10] |
|
vislaik attopos, ka jāiet taču uz to teātri. tā kā žagas apmēram. noraustos |
|
|
| |
[23. Maijs 2006|16:12] |
|
tieši caur to, ka man neko nestāsta, es jūtos nesvarīga. bet otra lieta, ka es no tā visa esmu iemācījusies neizpūst milzīgu frustrāciju. lēkmes gadās |
|
|