| |
[17. Mar 2006|10:50] |
|
kaut kā iedomājos, ka notikumiem ir jābūt tā lineāri. nu manā dzīvē. vienīgais sociologs, kurš mani nekaitina ar saviem teorētiskajiem uzskatiem ir Pjērs Burdjē, pārējie sucks. ā, nu vēl Gofmanis ir interesants, bet pārējie un tie vēl, ko iekš SAGE var nokačāt ar visiem saviem akadēmiskās publicitātes kreisajiem indeksiem ražo vienu un to pašu. ak nē, es muļķe, šie taču ir galēji labējie |
|
|
| |
[17. Mar 2006|13:42] |
|
vopšem, man viss sāk besīt ārā |
|
|
| |
[17. Mar 2006|15:30] |
|
vislabāk man patika lēnais laiks. pirmajās dienās nopirku narcises un vēroju kā tās plaucinās, laistīju lēnām. kad pieriebās rakstīšanas un bieži pieriebās, taisīju tējas un kafijas, kafiju esmu sākusi dzert dubultstipru. šodien man ir netīri mati. vakar mājās gāju streipuļojot. dzērusi neko nebiju, man pavasaros vienmēr ir reibusi galva tā, ka taisni nevar noiet, kaut kas ar vestibilāro aparātu neriktīgi un zvaigznītes debesīs izskatījās rozā un visas kustējās kā lidmašīnas. no rīta atveru acis un viss apkārt griežas. es gribu lēno laiku, lēno laiku. suni gribu |
|
|
| |
[17. Mar 2006|16:04] |
|
vot ņefiga nesaprotu, kā var tā taisni dzīvi griezt un nogriezt, viņi laikam nekad nav redzējuši simtkāji |
|
|
| |
[17. Mar 2006|16:56] |
|
esmu noguris kaķītis, sekoju modei |
|
|