|
[13. Feb 2006|09:03] |
nav ko šūties |
|
|
|
[13. Feb 2006|09:07] |
man ir aizdomas, ka kolēģe mani grib izēst no šejienes. viņa, ienākot kabinetā no rīta, atver logu, uzgriež uz skaļo radio skonto un aiziet kafijot, tējot un pīpēt. ilgi. atnķot atpakaļ, viņa dodas brokastīs |
|
|
|
[13. Feb 2006|09:26] |
gāju pa baltu celiņu mājās, pa soļu celiņu un domāju, bļe, apēdu zurkai visas vīnogas un sieru nosaucu par vistu un cilvēkam, kurš neēd gaļu un iejūtīgi izturas pret dzīvnieku pasauli, mēs uzdāvinājām torti ezīša formā ar skumjām sudraba actiņām |
|
|
|
[13. Feb 2006|13:59] |
man ir smeldze. vēderā. tāda sentimentāla. tā kā stīga velkas līdz kaklam, līdz tai vietai, kur parasti kamols metas |
|
|
|
[13. Feb 2006|16:59] |
izplūdusi |
|
|