| |
[31. Jan 2006|09:13] |
|
man jau ir pavasaris un vasara un segu velk katrs uz savu pusi, katra dzīve maliņa. vot, ja aiziešu prom, nebūs vasarā atvaļinājuma, nebūs mācību atvaļinājuma. pagaidām to visu iespūtu balonā un turu rokās. kaut kad atlaidīšu. vakar ieslēdzos darba režīmā. gribu pabeigt to sasodīto maģistrantūru, vot, lai arī tā nemaz nebij tik sasodīta. man tikai vajag tādus vārdus, lai uzmundrinātu sevi, lai es būtu meitene ar attieksmi, bļe |
|
|
| |
[31. Jan 2006|11:16] |
|
jopcik copcik, tik reti man vajag draugos kādam uzrakstīt ziņiņu un še tev, kā vajag tā neiet |
|
|
| |
[31. Jan 2006|12:44] |
|
pie nāves slieksnīša tik viegli ir piedot, kā matus saķemmēt, zobus katru rītu tīrīt, kafiju un maizītes taisīt |
|
|
| |
[31. Jan 2006|15:50] |
|
maskačka tik smalka. 15.trolejbusā konduktorīte tāpati, kas iepriekšējos vismaz četros gados |
|
|
| |
[31. Jan 2006|16:20] |
|
baigi gribās tajā spēlē peidalīties, kur viņi visi apkārt pasaulei pēc tā miljona skrien |
|
|