|
21. Dec 2005|12:26 |
|
naktī redzēju sapni. kad sapņoju, gandrīz nekad neizguļos, īpaši ja jāskrien, jābēg, jāglābj. stāvējām visi Ogres stacijā uz Rīgas perona, gaidām vilcienu, skaņa tuvinās. milzīgs armijas helikopteris virs galvām, kāds skaļrunī kliedz, ka uz mums tagad izmēģinās jaunos ieročus - gumijas lodītes un viegli ķīmiskos. mēs ar mammu kaut kur skrienam, man rokās kaķis, mūsu pelēkbrūnais runcis, attopamies dzīvoklī ar jumta logiem. armijnieki iebrūk. izrādās viens no mūsējiem ir viņš. bēgu, uz mani raida kā no automāta tukstošiem ogas lieluma gumijas lodīšu. nokritu. pamodos |
|