Aizstāvot savu viedokli, domas par šo viedokli mainās!
Attopies, kad sūri būvē mūrus ap smiltīm un skaidām!
Un šo Iedomības mūri ir katra paša spēkos gāzt.
Tikpat skaļi cik čuksts, tik pat klusi cik pērkondārds.

šitas ir laikam turpinājums kkādam vecākam darbam...

Es tev mācīšu tā, kā mani mācīja mazotnē
Paši garšīgākie āboli ir ābeles galotnē
Katram mākonim ir sudraba līnija un zelta maliņa
Tā, pat katrai sliktajai dienai ir sava labā atziņa
Kāds vīrs man reiz teica – dzīve ir rožu lauks
Pilns ar asiem ērkšķiem tāds bija viņa domu grauds
Bet es iemācījos tajā arī saskatīt ziedus
Kuros pavadīt dienas lai tās padarītu vieglas
Redz dzīve ir vairāk kā cīņa nekā deja
Jāmāk iesist bloķēt un piesegt savu seju
Jāmāk uzņemt sitienus, piedot citiem un sev
Un ja tu krīti, par spīti celies, stāvi un prasi vēl
Ir dienas kad šīs lietas vienkārši liekas par traku
Īre cieši spiež komunālie stiepjas ap kaklu
Un ar novārgušu ķermeni beidzot Atrodies no darba
Dzīve vairs neliekas brīva un tikai tad tā kļūst skarba
Bet tu pacel galvu satver maldus aiz kakla
Dzīve nav traka tikai tavas acis ir aklas
Atņem no dzīves mīlu un aprēķini starpību
Ieelpo dzīves mīlestību kā parfīmu
Redz, Ideja rada domu, un doma rada darbību
Tāpēc vērsies pie prāta, ja darbos vajag palīgu
Atver prātu, skaties līdz pasauli skaidri redzi
Izstiep rokas, satver sniegu, kas pārklāj šo zemi