Vakar mana kursabiedrene pavadīja mani uz mājām. Neko aizdomīgu nemanīju - gaiša diena, man somā baloniņš, apkārt daudz cilvēku un meitene, kā man likās, normas robežās draudzīga. Tas ir, līdz brīdim, kad viņa uz atvadām mani ... nobučoja uz vaiga.

Labi gan, ka manu draugu pirmā reakcija ir nevis "viņa noteikti tā ir pieradusi, mēģina būt draudzīga", bet gan apmēram tāda:

"...ar mēli?"
" Hahahaha, lesbiete!"


Var jau būt, ka māte mūs visus nepareizi audzinājusi.

Piespied mani rīt aiziet uz augstskolu.

Joprojām nesaprotu, kāpēc cilvēki mani apsveic ar nonākšanu šeit. Tipisks meiteņu kolektīvs, kas mani vairāk kā biedē. Tas ir briesmīgi, ja pēc "falliskā simbola" uzzīmēšanas uz tāfeles neviens pat mazliet neiesmejas. Manā kursā 29 meitenes, 1 puisis, lekcijas notiek kopā ar otru SKS kursu, vispār esam 57, no kuriem 3 ir puiši. Smoku nost.
Viena trešdaļa mana kursa vīrišķo pārstāvju ir sisīši. Viņš (trešdaļa) pielien literatūras teorijas pasniedzējam, pie kam dara to pagalam draņķīgi, vārdam " dispersija" ļoti pašpārliecināti piedāvājot vārda "diaspora" skaidrojumu. Manā vecajā skolā neviens varbūt nepamanītu atšķirību. Te gan.
Mēģinu būt optimiste, domājot, ka varbūt dzīvošu, ja pasaules mākslas vēsture būs tikai vienu reizi nedēļā. Vispār - baigie skuķi. Vispār - ceru, ka iemācīsies paklusēt.
Literatūras lekcijas sākums bija cerīgs, bet 15 minūšu diskusija par atšķirību starp "dvesma" un " pūsma" tomēr kaut kā nobeidz manu ie - dvesmu.

Lēni, mierīgi, gandrīz harmoniski. Vakars ar ūdenspīpi, dažiem aliņiem, xbox, sarunām skype un draudzīgu apcelšanu. Kaut kā atceros brīdi, kad "puiši" sāka spriedelēt kad pirmo reizi uzzinājuši ko tieši kurš krievu vārdiņš nozīmē un arī daži - ne tik bieži pieminētie- (sliktie) vārdi latviski. Inguss stāstīja kā viņš nav zinājis kas ir sperma un Kārlis smējās, kad uzzināja, ka Māris esot piedāvājies parādīt. Aptuveni tajā brīdī Ivo atcerējās kādu mūsu saulainās bērnības periodu, kad kaimiņu Jānis mums iemācīja jaunu vārdiņu, kas nozīmē "vēl labāk nekā kaifs" - orgasms. Un mēs to prasmīgi, un jāsaka, bieži, pielietojām. Atceros, viņi viens otru kutināja un kliedza : "Orgasms!"

Latviešu modernā māksla nav nemaz slikta. Tā ir TIK slikta, ka man neatlika nekas cits, kā piedzerties ar Montu un Ievu, un "Melnajā kaķī" dziedāt "don't wanna miss a thing".

"Ja ierāmēsi, mūžīgi nožēlosi un es nebaidīšos tev mūžīgi atgādināt."

"Give her some time to miss you"

Juris, izrādās, ir tik sasodīti pievilcīgs, ka viņu mēģina sakoļīt pat vīriešu tualetē.

Vakar izmirku līdz ādai un tāda pati samocīta ap trijiem aizgāju gulēt. Pēc 5 stundām cēlos, kas manā uztverē ir nepieklājīgi agri, lai garlaikotu sevi, lasot studiju līgumu. Īstais brīdis, lai fotografētu mani isic'am. Uzmini, ko es izvilku loterijā starp daudzajiem "tev neveiksies mīlestībā",lielā vairuma "tev veiksies mīlestībā" un nedaudzajām kino biļetēm?

No sākuma es īgņojos, un, pat mājās pārnākusi, izlikos dusmīga, lai gan patiesībā, aptuveni pusceļā sāku to izbaudīt - visas peļķes manas. Esmu cauri slapja un nepieklājīgos daudzumos dzeru tēju, jo salst, bet ir kāda patīkama sajūta, kurai nekad neesmu zinājusi nosaukumu.


Varbūt esam uz viena viļņa.

Interesantas izcelsmes un dīvaina rakstura ievainojumi šādos pasākumos piederas pie lietas, tāpat kā vispārējs nogurums un laiska labsajūta. Bikses līdz ceļiem dubļainas un kedu krāsa nenosakāma,
apkārt draudzīgi svešinieki, kas izsaka komplimentus un piedāvā izmaksāt alkoholu, un, kaut arī pie Mārpla pazaudēju savu ZB prievīti, kas nozīmē, ka man tagad ir tikai viena dzeltena, esmu gandrīz laimīga.

"Tiem, kas nozaga melnu mugursomu un gulammaisu, lūdzam atgriezties pēc telts"

Biju Aerosmith koncertā, kur pret īsiem cilvēkiem izturas vairāk kā iecietīgi, zaudēju šahā, lasu Palanjuka "Diary", nerādos mājās, tāpēc puķes, visticamāk, palikušas neaplietas, pērku cigaretes un neļauju zivīm gulēt.
Drusku "ne savā ādā".

Tas laikam ir mazsvarīgi un tomēr - pulkstens rāda 3:15 naktī, kas nozīmē, ka mani mēģinājumi tikt pie normāla dienas režīma ir sevis mānīšana.
Man tikko bija aptuveni stundu gara saruna ar cilvēku, kā pats apgalvoja, krievu (jā, tas ir īstais iemesls, kāpēc man bija jārunā lēni, nevis alus un ruma kokteilis, ko viņš atzinās lietojis drosmei pirms mūsu sarunas), vārdā Romāns, kurš pēc nedaudzām sarunas minūtēm paziņoja, ka ir 28 gadus vecs, precējies un iemīlējies Ievā Bērziņā (pēkšņi man top skaidrs iemesls alkohola nepieciešamībai), kura šo telefona numuru viņam iedevusi kā savu. Apvainojās, kad teicu, ka viņš izklausās precīzi tāpat kā mans tēvs, kad zvana man dzērumā un saskuma, kad atteicos iet ar viņu uz tikšanos vai braukt uz Metalshow Blomē.

... Kaķis košļā pēdējās piecpadsmit minūtes dzenāto naktstauriņu, izspļauj un izskatās sarūgtināts, ka tas vairs nekustas. Es dzeru tēju un skatos, kā ārā paliek gaišs. Atkal. Es tā arī neiemācīšos naktīs gulēt.

Šajā mājā darbojas zināmas likumsakarības - abi dzīvnieki principā ēd visu, izņemot to, kas viņiem trauciņā, un abiem izcili labi padodas nozust. Kad tā notika ar kaķi, viss vēl bija vairāk vai mazāk normas robežās, bet kad pazaudēju vācu aitu suni, tad gan sabijos. Atgādinājums man neuzticēt bērnus.
Datorā ir nejēdzīgi maz mūzikas. Man izdevās atrast tikai mapi ar nosaukumu "Madarai", kurā atrodas kādas 10 Staind dziesmas. Pēc pāris stundām secināju, ka manam tizlajam emocionālajam stāvoklim nepalīdz un gāju uz istabu, kur skan SWH Rock.
Izliekos, ka nekas nav noticis.

Somu valodas eksāmens - grūti būt tik īpašai.

Puscepta gaļa, apdegumi, tulznas un iereibuši vecāki. Tādā secībā. Un tāda ir mana ideālā nedēļas nogale. Bez sarkasma

Vakarā redzēšu, bet izskatās, ka principā neviens nevienam nezvana.

Asinspirts ne eksāmens.

"... Don't expect this to be the kind of story that goes: and then, and then, and then.
What happens here will have more of that fashion magazine feel, a Vogue or a Glamour magazine chaos with page numbers on every second or fifth or third page. Perfume cards falling out, and full - page naked women coming out of nowhere to sell you make - up.
Don't look for a contents page, buried magazine - style twenty pages back from the front. Don't expect to find anything right off. There isn't a real pattern to anything, either. Stories will start and then, three paragraphs later:
Jump to page whatever.
Then, jump back.
This will be ten thousand fashion separates that mix and match to create maybe five tasteful outfits. A million trendy accessories, scarves and belts, shoes and hats and gloves, and no real clothes to wear them with.
And you really, really need to get used to that feeling, here, on the freeway, at work, in your marriage. This is the world we live in. Just go with the prompts.

Jump back twenty years to the white house where I grew up with my father shooting super - 8 movies of my brother and me, running around the yard.

Jump to present time with my folks sitting on lawn chairs at night, and watching these same super- 8 movies projected on the white side of the same white house, twenty years later. The house the same, the yard the same, the windows projected in the movies lined up just perfect with the real windows, the movie grass aligned with the real grass, and my movie - projected brother and me being toddlers and running around wild for the camera.

Jump to my big brother being all miserable and dead from the big plague of AIDS. Jump to me being grown up and fallen in love with a police detective and moved away to become a famous supermodel.
Just remember, the same as a spectacular Vogue magazine, remember that no matter how close you follow the jumps:
Continue to page whatever.
No matter how careful you are, there's going to be the sense you missed something, the collapsed feeling under your skin that you didn't experienced it all. There's that fallen heart feeling that you rushed right through the moments where you should've been paying attention.
Well, get used to that feeling. That's how youre whole life will feel some day.
This is all practice. None of this matters. We're just warming up... "

/Chuck Palahniuk/

Bail, ka to visu laiks atņems. Kad mēs kļūsim nopietni un rēķināsimies ar savas rīcības līdz riebumam paredzamajām sekām, atgādini man, ka reiz mēs mācējām tā - nakts vidū un ne par ko. Smieties.