Tas laikam ir mazsvarīgi un tomēr - pulkstens rāda 3:15 naktī, kas nozīmē, ka mani mēģinājumi tikt pie normāla dienas režīma ir sevis mānīšana.
Man tikko bija aptuveni stundu gara saruna ar cilvēku, kā pats apgalvoja, krievu (jā, tas ir īstais iemesls, kāpēc man bija jārunā lēni, nevis alus un ruma kokteilis, ko viņš atzinās lietojis drosmei pirms mūsu sarunas), vārdā Romāns, kurš pēc nedaudzām sarunas minūtēm paziņoja, ka ir 28 gadus vecs, precējies un iemīlējies Ievā Bērziņā (pēkšņi man top skaidrs iemesls alkohola nepieciešamībai), kura šo telefona numuru viņam iedevusi kā savu. Apvainojās, kad teicu, ka viņš izklausās precīzi tāpat kā mans tēvs, kad zvana man dzērumā un saskuma, kad atteicos iet ar viņu uz tikšanos vai braukt uz Metalshow Blomē.

... Kaķis košļā pēdējās piecpadsmit minūtes dzenāto naktstauriņu, izspļauj un izskatās sarūgtināts, ka tas vairs nekustas. Es dzeru tēju un skatos, kā ārā paliek gaišs. Atkal. Es tā arī neiemācīšos naktīs gulēt.