Nesen sapnī redzēju, ka Rolands izdarījis pašnāvību. Es tobrīd biju bijusi kaut kur ļoti tālu, raudāju un nevarēju beigt sev pārmest, ka bijis manis blakus, nekas tāds nebūtu noticis. Kad darīju to zināmu pašam Rolandam, viņš man pastāstīja, ka bez manis vēl divi cilvēki redzējuši sapnī viņa nāvi. Sieviešu portāla sapņu tulka sacītais, ka tas nozīmējot ilgu mūžu, viņu galīgi nepārliecina, uz ielas iziet esot bail. Es arī reizi dienā mēģinu pārliecināties, ka viņam viss o.k.

Ja ar to nepietiek, galva pilna ar visādām papildus emocijām un dažādiem " es gribu", ko pati sev vēl neatļaujos noformulēt.

Jāsaka tāpat kā tev - mīļuma pietrūkst.

" Mēs stāvam kraujas malā. Mēs ielūkojamies bezdibenī — mums sareibst galva un sametas nelāgi. Mūsu pirmais impulss ir atkāpties no briesmām. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ mēs paliekam stāvot... tā ir vien doma, kaut arī drausma, un tās šausmu baudas varenība stindzina līdz pēdējai šūnai. Tā ir vien nojausma par to, kādas būtu sajūtas straujajā kritienā no tādiem augstumiem... tieši tādēļ mēs to kaislīgi iekārojam."

Edgars Alans Po, Perversiju dēmons