Nr.1
Sep. 14., 2013 | 09:17 am
No:: daciiit
Gribas atkal būt mazam bērnam un ieritināties mammai klēpī, aizmirst pienākumus, nejust sāpēs, dzīvot ar neaizvērtu sirdi, just, raudāt, smieties, īsti, neviltoti, izjusti un patiesi. Aizmirst rētas, ko pieredze iecirta, nepieļaut kļūdas, kas maina rītdienu. Mazam esot, sirds nebija jāmeklē zem maskām, ko valkājam šodien. Es skatos mostošās pasaules lielumā un man reibst galva no tā, cik šajā lielajā pasaulē es drīkstēšu būt liela un prieks būs mans labākais pavadonis ceļā.
Daži bērni jautāja: kas ir mīlestība?
Kāda maza meitenīte atbildēja: Mīlestība ir tad, kad māmiņa lasa vakara pasaciņu.
Bet īsta mīlestība ir tad, kad viņa neizlaiž nevienu lapaspusi!
Smieties ir labāk nekā raudāt. It sevišķi, ja nepalīdz ne viens, ne otrs.
Atmiņas ir kā salmu spilvenā apslēpta adata. Nekad nevar zināt, kad un cik dziļi tā iedursies.
Daži bērni jautāja: kas ir mīlestība?
Kāda maza meitenīte atbildēja: Mīlestība ir tad, kad māmiņa lasa vakara pasaciņu.
Bet īsta mīlestība ir tad, kad viņa neizlaiž nevienu lapaspusi!
Smieties ir labāk nekā raudāt. It sevišķi, ja nepalīdz ne viens, ne otrs.
Atmiņas ir kā salmu spilvenā apslēpta adata. Nekad nevar zināt, kad un cik dziļi tā iedursies.