(bez virsraksta)
Nov. 15., 2011 | 01:38 pm
Jo mazāk rakstu, jo mazāk laika paliek visādām citām lietām. Tiešām. Šorīt, aizvedod mamzeli uz b/d ar ikrīta es neeegiiibu, atnācu mājās un pie tv izslēdzos. Vienkārši izslēdzos uz pāris stundām. Pamodos un gāju pakaļ mamzelei :D. Goda aplis tā teikt. Visādi citādi manā dzīvē viss pa vecam, nevaru iepriecināt :D. Kauč gan nekā - vīra māsai 10 grūtniecības nedēļa - iedomājamies, kāds tas ir stress. Cilvēks 2 mēnešus ārstē visādas mistiskas slimības, abet šekur atklājās īstā. Un man jau bij tāds čujs, ka ir - pēc nejauši izmestām frāzēm un veselības stāvokļa apcerēšanas man tas bij pirmais jautājums. Es tik brīnos, kā 3 ārsti nevarēja aizdomāties, ka sievietes mēdz palikt stāvoklī un no tā var saasināties citas veselība problēmas.Bet nu - tagad mums būs gadsimta notikums. Dievs dod spēku šito izturēt, te vairs nebūs miers un mieriņš, te jau ir fūrijas iznāciens :D. Tas viss ir forši un foršāk, tiešām, mazs bērniņš tā ir baigā dāvana, tikai man riebj, ja cilvēks zīlē, kas būs un nebūs. Nu un - dzēra zāles, jej bogu, arī narkomānes un alkoholiķes dzemdē veselus bērnus. Šitā programmējot iespējami sliktākos variantus jau var sajūgties. Nu kad tad būs tā super truper veselība, lai varētu iznēsāt bērniņu - 60 gados un pensijā? Un naudas skaitīšana - jā, protams, ka vajag finansiālu stabilitāti, bet viss jau bērniņam ir - rati no manas mamzeles ir praktiski jauni, siltais konverts, segas, gulta, pārtināmais galds, drēbes, mantas, pudelītes un to sildītāji, karuseļi un aktivitātes paklājiņi - nu paliek elementāri pamperi un higiēnas preces. Galu galā bērns nedzimst tāpēc, lai viņu nokrautu ar mantām un noliktu izstādē "supernokrautais bēbis", bet tāpēc lai vecākiem būtu mazs, mīļš brīnumiņš, kuru lolot un mīlēt, par kuru priecāties un kuru uzaudzināt par labu cilvēku :). Eh, mana vienkāršā vienkāršā domāšana :D