Es Tevi atkal apburšu.... - 20. Jūnijs 2011

Man tomēr nepatīk virtuālās vides biseksuālisms - es vienkārši nevaru iedziļināties rakstītajā , ja nesaprotu, vai tas ir vīrietis vai sieviete, kas to raksta. Es pat teiktu - tas tracina, nu reāli, jo nu man teiksim aizrauj vīrieši, kas spēj savas emocijas izrakstīt, izstāstīt, nevis turēt starp kājām. Un tad es lasu cibu, lasu, priecājos un tad padomāju, nē, neštimmē, izklausās pēc skuķa, pārāk salkani (un šeit es nerunāju par cukuru), bet pēcāk izvelkās tāds teksts, kas nenoliedzami novelk uz testosteronu - un nu bļā,un ko man tagad domāt? Un tad es dusmīgi aizcērtu ciet cibu, jo komentēt negribu :D

Aaaaa, manai meitiņai septembrī jāsāk iet dārziņā (love) - cik viņa jau ir liela :). Nevaru iedomāties, kā tas būs un kā viņa tur jutīs ies, bet man baigās emocijas šobrīd. Iedomājos, kā mans mazais kaķīts tipina uz dārziņu, pamāj attā attā un laiž tusēt.

Zinu zinu, salds ieraksts, bet man liels prieks un bailes kopā, tāpēc te slapinu acis :D

Nē, man tomēr ir sarkani mati - es centos sevi apmānīt,bet nesanāk :D. Nu ok,izmazgāsies, bet bet bet - a ko darīt,ja atkal iepatiksies. Es tak sarkaniem (nu lab,sarkanas nokrāsas un piekrāsas) matiem nodzīvoju vismaz gadus 5, da i vīrs iemīlēja sarkanmati. Tagad ņaud, ka nepatīk sarkanmates - ko ta tagad,blondai nokarāties :D?!? Kur ir mani šokolādes brūnie smukmati, ibio rio? Toč palikšu riža un raganiska - vot tad būs labi :D