Es Tevi atkal apburšu.... - 5. Aprīlis 2009

/ Ik pa brīdim cigaretes oglīte izgaismoja viņa seju. Viņš paņēma manu roku, un tā mēs kādu brīdi sēdējām. Es pārlaidu roku pāri viņa matiem.
- Tev nevajag neko jautāt, - es teicu. - Mīlestībā jautājumi ir lieki. Līdzko mēs sākam domāt, tā mūs pārņem šaubas un bailes. Neizskaidrojamas bailes, kuras nav iespējams izteikt vārdos. Varbūt tās ir baildes kļūt pazemotai vai atraidītai, bailes iznīcināt burvību. Izklausās smieklīgi, bet tā tas ir. Tāpēc nevajag jautāt, bet gan darīt. Kā tu pats tik daudz reiz esi teicis - vajag riskēt.-/

/P. Koelju/

Parakstos zem šitā un pat nezinu, kāpēc. Iespējams, ka pēdējā minētā frāze ir tas punkts uz i. Iespējams, ka tā.

/ Ja ciešanas ir neizbēgamas, lai tās piemeklē mani tepat,- es teicu. - Man vēl visa dzīve priekšā un es gribu to nodzīvot labi. Ja manam draugam ir jāizvēlas, lai viņš izvēlas tagad. Un es viņu gaidīšu vai aizmirsīšu viņu.- Gaidīt ir sāpīgi, un aizmirst ir sāpīgi. Bet vēl sāpīgāk ir nezināt, kādu lēmumu pieņemt./


Nu jā, mana dziļā romantiķe uzpeldējusi atkal virspusē. Pavasaris, bljat.