Es Tevi atkal apburšu.... - 16. Novembris 2008

Šovakar mani nevajag aiztikt. Esmu vairāk nekā dusmīga, pat tik ļoti, ka gribas kādam iesist. Un es varētu, jā, nebūtu grūti. Nez ar kādām tiesībām vienam ir jātusē ar draugiem, bet otram tādu tiesību nav. Nē, meloju, tiesības ir, tikai pienākumi neļauj. Ak jā, varbūt tāpēc, ka tas, kam ir tie pienākumi, ir māte, nu jā, bet tas otrs - tēvs, haaa. Cik ļoti kretinē visi tie "zvanītāji" un "tusētāji", kuriem obligāti vajag, lai tajā piedalās arī tie, kuriem ir ģimenes. Nē, man nav pretenzijas pret atpūtu ar draugiem, paziņām un tā, tikai tajā brīdī, kad tas sāk atsaukties uz ģimeni, mani besī. Kāpēc nez es nevarētu aiziet un atvilkties mājās labā štīmē, neraugoties uz nākamo darba dienu un pamodināt visus mājās, uzlikt konkrētu mīksto uz visiem un vēl skaisti sačakarēt garīgo otram. Ak jā - tāpēc, ka es tā nemāku un vēl esmu atbildīga par savu izvēli. Tādās reizēs gribās tikt prom, tik tālu, lai mani neviens neatrastu. Un tad es paskatītos, kā tu justos, kad tev vairs nebūs neviena mīļa cilvēka blakām. Man būs, bet tev nē.