(bez virsraksta)
Sep. 14., 2009 | 07:56 pm
No:: daciiit
Neviens man nav licis uzvesties tik muļķīgi kā Tu. Tomēr es melotu, ja teiktu - to nožēloju. Varbūt vajag vienreiz mūžā ļauties neprātam un saukt visneticamāko sapni par īstenību. Varbūt vajag ļaut, lai kāds kaut reizi žēlo un sāpina tik ļoti, lai saprastu, ko īsti nozīmē lidot un krist. Man tas nebija joks. Man tas nebija - tikai tā. Tas bija skumji, sāpīgi. Un skaisti. (c)