- 1/5/07 12:59 pm
-
Vai atbilde uz "Vai man arī nevajaga?!?" nebūtu nosakāma tīri subjektīvi? Ja man tas sagādā tikai negatīvas emocijas, vai tiešām man to vajag? Ja viss ir pastāvējis tikai uz vienpusēju došanu - ņemšanu, vai man vajag turpināt? Ja ir pārkāptas robežas, aiz kurām nav nekas, ko būtu vērs saglabā, man vajag turpināt kāpt? Vai man nav tiesības pašai pieņemt lēmumu, ko es uzskatu par pareizāku? Cilvēks nekad nepieņem nepareizus lēmumus, tikai citi ne vienmēr saprot apstākļus, kādos tie ir pieņemti! Vai man nav tiesības pašai priecāties par savu dzīvi? Ar ko es esmu sliktāka par citiem, ka man tikai viņi jāizklaidē, nekādu prieku negūstot pretī? Esmu jaunāka, stulbāka, nabadzīgāka, neprasmīgāka, īsāka, tievāka... Nu un? Kādas citam ir tiesības man prasīt atteikties no tā, ko es pati vēlos?