May 13th, 2008

• Ehh..
• 5/13/08 01:23 pm
• Man ir pazaudējies mērķis tam, ko es daru. Ne jau tas lielais, oficiālais, ko visur kā bļembu var piekārt, bet tas mazais, personīgais, vissvarīgākais. Nekas taču pasaulē nemainīsies no tā, ka viens lūzeris nekurienes malā uzrakstīs disertāciju par kaut kādu tēmu.
  
  Un vēl man ir bail no tās šiltes, ko pieliek izglītība. Jau maģistra grāds liek neērti nolīst maliņā. Ja nu iznāk dabūt doktora grātu, tad vispār zem deviņām zemēm jāpalien. Tas ierakstiņš CV uzreiz uzliek pienākumu visu zināt, būt kompetentam visādās jomās. Bet patiesībā tā nav. To īsto gudrību neiegūst reizē ar tiem grādiem. Grāds nozīmē tikai to, ka esi bijis gana neatlaidīgs un mērķtiecīgs, lai to dabūtu. Un neko vairāk.
  
  Pirms stāšanās doktorantūrā, man nebija šis mazais, personīgais mērķis. Bet manī tika radīta ilūzija, ka tāds ir. Vairāki cilvēki mērķtiecīgi centās mani par to pārliecināt. Bet kā jau katra ilūzija, tā ar laiku izplēn.
  
  Pie tam viss tas, kādās tēmās norit pētījumi, ir so last tuesday, ka vēl jo vairāk pastiprinās pārliecība, ka neko tas nenozīmē.
  
  Ne jau tā ir jādzīvo pasaulē...
• 12 commentsLeave a comment