|
1. Nov 2011|22:15 |
|
pertu vislabāk klausīties, vērojot diriģenta rokas - plūstošās skaņas prātā pārslēdzās sarežģītā ritmiskā zīmējumā, pēc skatiena novēršaas tās atkal saplūst ar doma baznīcas velvēm. brīnišķīgs koncerts, par spīti tam, ka doms acīmredzot nav paredzēts tik daudz cilvēkiem, cik bija pārdotas biļetes, jo, piecas minūtes nokavējot, kopā ar vēl kādiem 20 bēdu brāļiem, dabū stāvēt kājās. un es jau būtu mierīgi stāvējusi un to pieņēmusi, ja ne doma dusmīgās iekšā laidējas, kuras dusmīgi vismaz reizes 5 noskaldīja, ka paši vainīgi, vietu vairāk nav |
|