| es neesmu kristiete |
10. Maijs 2005|12:09 |
"gārnis, kas lidinājās virs mums pirmajā vakarā, kad makšķerējām, kājas un kakls izstiepti, spārni izplesti, zilpelēks krusts, un otrais gārnis vai varbūt tas pats, kas sakropļots karājās kokā. vai tas mira labprātīgi, ar paša piekrišanu, vai Kristus mira labprātīgi, jebkas tāds, kas cieš un mirst mūsu vietā, ir Kristus; ja viņi nenogalinātu putnus un zivis, tad būtu nogalinājuši mūs. dzīvnieki mirst, lai mēs varētu dzīvot, viņi ir cilvēku aizstājēji, mednieku rudeņos nogalina briežus, arī tas ir Kristus. un mēs to ēdeam, no konservu kārbām vai kā citādi; mēs esam nāves ēdāji, miruši Kristus miesa augšāmveļas mūsos, dāvina mums dzīvību. konservēta cūkgaļa, konservēts Jēzus, pat augi noteikti ir Kristus. taču mēs atsakāmies godināt; miesa godina ar asinīm un muskuļiem, bet tas tur, galvas bumbulī, negrib to darīt, piespiež to nedarīt, galva ir rijīga, tā patērē, bet nepateicas."
"iznirstot" - mārgareta atvuda |
|