|
4. Apr 2005|23:05 |
Vakar aizmigu skrienot.
Degošā ritmā pulsēja mana sirds,
Kājas knapi vilkās pa deju placi.
Norima viļņi, pāršļācās ledusauksts spirts.
Aizgāja spoki, atnāca klibais ģirts.
Ieskrējās, palēcās, iekliedzās, krita.
Ietriecās naktstauriņš tieši tam sejā.
Mira nu abi. Pirtnieks tik smējās,
Viņam tāpat vairs nebij kur iet.
Un tā pa dūmeni smagi kā sērs
Izkāpa dvēseles divas un cēlās
Tās augšup. Bet mazais zēns
Kā pūķus tās laida pa vējam.
Te šurpu, te prom, te novilka zemē.
Un tas bija mūžīgais sprints. |
|